..ideālais..." „Tikai šodien, tikai šodien – nāc un izvēlies! Vai tad Tu negribi savu LIELISKO? ”, skaļā balsī sauca vīrietis pie kāda krāšņa, stiklota veikala skatloga un aicināja daiļā dzimuma pārstāves iekšā.

Garām tobrīd soļoja kāda vecmāmiņa un mazliet pasmaidīja... un vīrietim pie veikala uzsauca: „Es jau, dēliņ, par vecu. Savu LIELISKO savā dzīvē esmu jau atradusi un guldījusi kapu kalniņā. Bet tās jaunās gan, lai iet – lai izvēlas. Kas zina, kad vēl būs tik lieliska akcija. Kā, Jūs teicāt – tikai šodien?”, viņa pārprasīja, it kā gribēdama tomēr ieiet, bet...nu ja, mazliet sakautrējās.

-„Jā, jā, tikai šodien! Nepalaidiet garām!”, vīrietis vēlreiz skaļā balsī smaidīdams sauca.

-„Es ieiešu, nekas jau slikts no tā nenotiks. Mani jau tik un tā neviens nepazīst. Ieejam?”, Ilze teica savai labākajai draudzenei.

Viņas nejauši tobrīd gāja garām krāšņajam skatlogam un nespēja vien noticēt, ka tik tiešām veikalā var izvēlēties savu LIELISKO! Sakautrējušās, tomēr ziņkārības mudinātas, meitenes tomēr vēra vaļā lielā veikala durvis.

Ilze un Ieva bija * gadus jaunas jaunkundzes, kam vēl nebija izdevies atrast savu LIELISKO – tad viņam bija par maz „smadzeņu”, kā Ieva mēdza zoboties. Tad kādam bikses bija par īsu jau pirmajā randiņā J...un kur nu vēl tā „klīrēšanās” ar to maksāšanu randiņos – es – Tu – es vai tomēr Tu. Tomēr meitenes skaidri zināja, ko grib, un bija gatavas uz visu, lai tikai savu mērķi sasniegtu. Abas bija pietiekami izskatīgas, blondīnes, mode arī viņām nebija sveša, un izglītība... nu jā, tas nav tas pats labākais piemērs, tomēr meitenēm svarīgāks bija statuss draugu acīs, nevis diplomi kabatā. Ievas mamma pat’ bija uztaisīja firmu un šodien naudu pelna ne pa jokam. Un, vai kāds viņai prasīja par diplomiem? Nē. Tā arī mēdz notikt.

Jau no pirmās sekundes, kad meitenes atvēra lielās veikala durvis – viņām iepatikās. Ļoti, ļoti iepatikās. Visapkārt bija daudz meiteņu, sieviešu... nu jā, arī vecmāmiņu... un viņas visas kaut ko rakstīja, pētīja un novērtēja. Kā nu ne? Apkārt bija tik daudz vīriešu – tik daudz LIELISKO! Gan īsi, gan gari... gan smokingos, gan džinsos... gan īsiem, gan gariem matiem... ar portfeļiem un iPod’iem rokās... īsāk sakot, katra varēja izvēlēties vienu LIELISKO! Bet pirms to darīt, veikala pārdevējs katrai no veikalā ienākušajām meitenēm vai dāmām iedeva tādu kā anketu, bez kuras šajā veikalā nu nekādi nevarēja iztikt. Tā pētot veikalā notiekošo, bija pienākusi arī meiteņu kārta pie paša pārdevēja:

-„Labdien, meitenes!”, laipni uzrunāja pārdevējs.

-„Labdien!”, atteica meitenes. „Lielisks veikals...un tik daudz cilvēku. O, jā...un vīriešu!”, pārsteigumā teica Ilze.

-„Jā, interese ir ļoti liela, tikai līdz tai tirgošanai gan tā pagrūtāk”, teica pārdevējs.

-„Kā, tā? Tas ir ļoti dārgi? Tas ir kāds triks?”, jautāja Ieva.

-„Nē, nē, bet tagad gan – visu pēc kārtas, esat gatavas savam LIELISKAJAM?”, smaidoši jautāja pārdevējs.

-„Jā, protams! Protams! Kas mums jādara un cik tas maksā?”, meitenes gandrīz vienbalsīgi jautāja.

-„Vispirms Jums abām ir jāaizpilda šī te anketa, kas Jums jau ir rokās”, teica pārdevējs.

-„Piedodiet, es nesaprotu... tā ir tukša papīra lapa...”, apjukusi teica Ilze.

-„Tā ir. Tomēr Jūs pašas to aizpildīsit. Jums ir jāuzraksta tās īpašības un tās vērtības, kuras gribat redzēt savā LIELISKAJĀ. Respektīvi, pa punktiem ir jāraksta viss tas, kam ir jābūt tajā cilvēkā. Tas var būt izskats, manta, naudas daudzums, mašīnas, ēkas, villas, kaut vai pogas uzvalkā ”, izskaidroja pārdevējs.

-„Kā? Mēs varam rakstīt, ko vien vēlamies? Arī par naudu? Baudu un īpašībām?”, sajūsmā jautāja Ieva.

-„Tieši tā! Tāpēc tā ir akcija – tikai šodien, meitenes! Tikai šodien!”, teica pārdevējs.

-„Tas ir super! Es nespēju noticēt! Visu mūžu esmu VIŅU meklējusi, bet te – atnāc uz veikalu un Tu viņu vari nopirkt! Ideāli!”, priecājās Ilze.

-„Pag, pag... es atvainojos, bet cik šis pakalpojums maksā? Mēs laikam nevarēsim to tomēr atļauties”, bēdīgi piemitināja Ieva.

-„Es būšu godīgs pret Jums... šim pakalpojumam nav cenas, respektīvi, to Jūs izvēlaties pašas. Ja nolemsit, ka par savu LIELISKO esat gatavas atdot *Ls – varat to darīt. Ja *.*Ls – derēs. Arī, ja *Ls – derēs. Tā ir akcija un tikai vienreiz mūžā”, teica pārdevējs.

-„Es vēl arvien nespēju noticēt! Yes, yes, yes...”, priecādamās palēcās Ieva.

-„Beidzot! Beidzot! Paldies, Dievs... paldies, Dievs!”, pie sevis noteica Ilze.

-„Un tagad, lūdzu, pie darba, meitenes! Rakstiet, numurējiet un, kad būsit pabeigušas, tad dabūsit to, ko vēlaties! Un pēcāk iesit pie ziedojumu kases un maksāsit. Jau šodien vakarā iesit mājās ar savu LIELISKO, vai nav ideāli?”, smaidīgs piemitināja pārdevējs.

-„Paldies, paldies, *kārt paldies!”, meitenes atteica pārdevējam un apsēdās pierakstīt sava LIELISKĀ īpašības... un citas svarīgas lietas.

Kad bija pagājušas četras stundas, meitenes bija beigušas. Viņas priecīgi devās pie pārdevēja ar savām lapām, lai konsultants atlasītu meiteņu izvēlētos LIELISKOS vīriešus. Pirmā savas lapas konsultantam atdeva Ilze, viņa bija drosmīgāka un nespēja jau vairs sagaidīt, kad beidzot VIŅU ieraudzīs!

Konsultants paņēma viņas lapu un skaļā balsī vēlreiz nolasīja viņai priekšā uzrakstīto, lai kaut kas neaizmirstos un LIELISKAJAM nekas netrūktu.

-„Tu, klausies uzmanīgi, Ilze?”, pārjautāja konsultants.

-„Jā, jā, lasiet... es paklausīšos. Ja kaut kas būs piemirsies, vai es varēšu vēl pierakstīt?”, pārprasīja Ilze.

-„Protams, protams. Tātad, Tu raksti, ka vēlies savu LIELISKO:

*.Gara auguma

*.Sportisku

*.Ar stilīgu frizūru

*.Vienmēr smaržīgu un noskuvušos

*.Tādu, kas ikdienā ģērbjas stilīgi (Prada, Gucci, Versace) un kas neatteiktos savu reizi uzvilkt arī uzvalku.

*.Tādu, kas savai meitenei (t.i. man) saka komplimentus ļoti bieži (vismaz * reizes dienā )

*.Kas dāvina ziedus

*.Kas izmaksā savai meitenei (t.i. man) gan kino, gan restorānus, gan ceļojums

*.Kas prot labi dejot

*.Un iekarot savu sievieti (resp.mani)

-„Vai man tālāk arī lasīt skaļi? Tas tomēr it ļoti privāti, kā izrādās?”, smaidīgi pārjautāja konsultants.

-„Lasiet vien, lasiet, tas tomēr ir svarīgi! Mūs jau te neviens svešs nedzird.”, atteica Ilze.

*.Viņam jāgrib ar mani mīlēties pēc iespējas biežāk un kaislīgāk

*.Jābūt ļoti romantiskam, mīļam, atsaucīgam un ļoti seksīgam

*.Viņam jābūt ar izdomu arī seksā un būtu arī labi, ja viņš atcerētos par kādu mazu dāvaniņu vai kādu mīļu nieciņu pēc mīlēšanās. Tas būtu dievīgi!

*.Viņam jābūt arī uzticīgam

*.Smaidīgam

*.Jautram

*.Piedodošam un saprotošam

*.Viņam jābūt savai firmai, kas pelna daudz naudas!

*.Un jā, viņam jāapmaksā mūsu tēriņi

*.Protams, viņam jābūt savai mājai

*.Ienākumiem līdz * *Ls mēnesī

*.Un vēl savs auto.. ..un arī man viņš varētu tādu uzdāvināt

*.Viņam būtu man jādāvina dāvanas un jāatmaksā skaistumkopšanas saloni

*.Viņam tāpat būtu jāprot dārza darbi, lai man palīdzētu pavasarī...

*.Un lielisko jāgatavo! Tā kā restorānā

...

...

*. Viņam jāpatīk maniem vecākiem un jāpalīdz tiem

*. Jābūt augstākajai izglītībai un īpašumiem ārvalstīs

*. Jāprot spēlēt šahu, dambreti un jāmīl dzīvnieki

*. Jābūt pieklājīgam, simpātiskam un vienmēr labā garastāvoklī

*. Jāprot labot auto, ja nu man kas notiek ar to...un jā, viņš varētu man dāvināt arī apģērbus...resp. kažokādas, zābakus, veļu...

...

...

*. Un viņam mani būtu ļoti jāmīl. Tā, kā nevienu

Kad saraksts bija nolasīts, viss precizēts, konsultants pajautāja:

-„Vai tas ir viss? Vai nevēlaties vēl ko?”, to varam tagad pierakstīt, ja vēlies.

-„Nē, nē...viss it kā būs uzrakstīts”, atteica Ilze.

-„Labi, ja tas ir viss, tad dosimies pie kases un Jūs varēsit maksāt, cik uzskatāt par vajadzīgu, sarunāts?”, teica konsultants.

-„Jā, jā, ejam, ejam...”, steigā teica Ilze.

-„Bet vēl kāda sīka piebilde, pirms maksājat...”

-„Ko? Kas vēl? Vēl kāds tests...?”, neapmierināta atcirta Ilze.

-„Nē, jaunkundz, testu nebūs. Tikai vēl kāda sīka formalitāte jāaizpilda lapas otrā pusē.”, teica konsultants.

-„Ko? Kas tad ir otrā pusē? Tā arī ir balta lapa...”, nesaprazdama teica Ilze.

-„Jā, tā arī ir balta lapa...un Jums, jaunkundz, tagad ir jāuzraksta viss tas, ko Jūs šim LIELISKAJAM varat dot.”

-„Kā? Ko es viņam varu dot? Vai tad es viņu nepērku? Es jau viņu izvēlos!”, teica Ilze.

-„Jā, jā, viss ir pareizi, jaunkundz, tikai Jūs viņu patiesi dabūsit, ja tie numuri, ko esat sarakstījuši, ja tās īpašības un viss pārējais sakritīs...kā cimdiņš ar roku, saprotat?”, paskaidroja konsultants. „Cik Jūs bijāt uzrakstījusi? * īpašības? Tad tagad laiks Jums uzrakstīt, ko varēsit viņam dot. Ja tas sakritīs, tad tūliņ pat Jūs viņu iegūsit, lai arī cik Jūs maksātu”.

-„Jā, bet...labi, es pacentīšos”, teica Ilze.

Viņa sēdēja, domāja, domāja... apritējušas jau bija * stundas un viņai uz lapas bija uzrakstīti tikai * punkti. Lai kā viņa pūlētos, viņa neko vairs nevarēja uzrakstīt, jo rakstura īpašības jau bija pirmās, kas viņai nāca prātā. Par naudu, īpašumiem, ceļojumiem un dāvanām viņa nedrīkstēja rakstīt, jo viņai nebija nekā no tā... un tik daudz naudas arī ne. Viņa tā kā vēlējās kaut ko piepušķot, jo mērķim jau bija tik tuvu... tomēr sirdsapziņa neļāva... un viņa saskumusi devās pie konsultanta.

-„Piedodiet, vai tiešām man jābūt tik pat punktiem, cik es no viņa vēlos? Varbūt viņš to nemaz nevēlēsies?”, teica Ilze.

-„Diemžēl vēlēsies gan. Arī viņi izvēlas savas LIELISKĀS un arī viņiem ir ko prasīt. Arī viņi vēlas daudzas īpašības jūsos. Vai arī Jūs nevarat neko aizpildīt?”, saskumis teica konsultants.

-„Nevaru gan... piedodiet. Vai es nevaru mājās padomāt vēl un atnākt rīt?”, teica Ilze.

-„Nē, atvainojiet, jaunkundz...tas ir tikai šodien – šeit un tagad”, paskaidroja konsultants.

Ilze, sabēdājusies un sakautrējusies par radušos situāciju, gāja projām no kases un sauca Ievai : „Dodamies aši prom! Aši! Ejam prom!”

-„Kā? Es negribu. Tagad ir mana kārta. Un, kur ir Tavs LIELISKAIS?”, viņa jautāja.

-„Neprasi, ejam!”

Meitenes izskrēja no veikala pat neatskatīdamās. Konsultants un pārdevējs šodien bija pārdevuši tikai vienu LIELISKO, jo meitene savā sarakstā bija ierakstījusi tikai * punktus – labs cilvēks, uzticīgs, mīļš un mīlams, vesels un laimīgs. Un pati uzrakstīja tieši to pašu.

Vai Tu būtu šodien iegādājusies savu LIELISKO, ja Tu būtu iegājusi veikalā. Tieši šodien un tieši tagad. Bet godīgi - Tu būtu?