Dabā viss vibrē, viss dzied, katra dzīva būtne vibrē, un šīs vibrācijas izplatās kā mūzikas viļņi. Lūk, kādēļ var teikt, ka daba ir mūzika. Mūziku var dzirdēt tekošos strautiņos, mutuļojošos avotos, lietus skaņā, kalnu upju dārdoņā, nepārtrauktajā okeānu un jūru kustībā. Mūziku var dzirdēt vēja dvašā, lapu čaukstoņā, putnu čiepstēšanā.

Dabas mūzika cilvēkā modina sajūtas, tā mudina šīs muzikālās sajūtas izpaust ar instrumenta vai dziesmas palīdzību. Tieši ar mūzikas palīdzību cilvēks nodot otram cilvēkam savas jūtas un sajūtas, tieši ar mūzikas palīdzību cilvēks izpauž savas reliģiskās jūtas, ar tās palīdzību cilvēks nodod savas skumjas, savus priekus, savu mīlestību un visus savus dziļākos pārdzīvojumus.

Mūzika ir dvēseles un apziņas elpa. Caur mūziku uz Zemes izpaužas dvēsele. Kad cilvēkā mostas augstākā apziņa, kad viņš kļūst spējīgs uztvert smalko, cilvēks dzird to grandiozo simfoniju, kura skan kosmosa telpā no viena visuma gala līdz otram, un tad viņš saprot dzīves dziļāko jēgu.

Mūzika mūsu dvēselē modina atmiņas par mūsu debesu dzimteni, nostalģiju par pazaudēto paradīzi. Tas ir viens no pašiem spēcīgākajiem iedarbības veidiem, daudz spēcīgāks par glezniecību vai deju, tā kā mūzika iedarbojas tieši, momentāni. Uzreiz atceramies, ka mēs esam atnākuši no Debesīm un ka kādreiz mēs turp atgriezīsimies. Protams, būs mūzika, kura - tieši pretēji - aicinās pēc iespējas ilgāk palikt uz Zemes, bet tā nav īstā mūzikas sūtība.

Visi cilvēki klausās mūziku, bet Iesvētīto skolā mācās to dzirdēt, lai atmodinātu sevī garīgos centrus, lai izietu telpā, paceltos, attīrītos vai pat atrisinātu kādas problēmas. Klausoties muzikālu darbu, pirmām kārtām ir jāzina, ko tā dod, vai tā ir labā vai ļaunā spēka izpausme, ar ko to var salīdzināt, vai tā ir līdzīgs vējam, pērkonam, vai tā ir kā straume, ūdenskritums, kurš traucas lejup no kalna, vai kā elektrība, siltums... Lai kāds būtu ar to atmodinātais spēks, vajag mācēt šo spēku izmantot. Ja tas ir vējš, jūs varat iedomāties, ka braucat ar laivu, kuru vējš dzen pilnās burās. Ja tā ir elektrība, jūs varat iedarbināt dvēseles aprātus, utt. Mūzika - tas ir spēks. Katra skaņa, katra vibrācija izdara kustību telpā un izsauc cilvēkā spēcīgus spēkus.

Es iesaku katru dienu pēc ēšanas paklausīties mūziku. Es vēlos jums iemācīt izmantot mūziku kā iekšējo radošo instrumentu, lai ar tās palīdzību jūs varētu uzsākt lielu garīgu darbu - modināt augstākos tēlus un idejas, kuras ar laiku realizēsies. It īpaši, ja runājam par dziļu, mistisku, reliģisku mūziku, kura palīdz pacelties dvēselei. Daudzi garīgi cilvēki savā darbā ir noniecinājuši mūzikas lomu, un šāda attieksme ir bijusi nepareiza. Mūzika var kļūt par ārkārtīgi spēcīgu līdzekli, lai ar to pamodinātu daudzas guļošas šūnas, lai kļūtu cildenāki, pārveidotos, pilnveidotos. To nevajag noliegt.

Lai citi dzīvo un saprot lietas tā, kā viņi vēlas, bet jums, kuri iet garīgo ceļu, vajag mācēt izmantot visu, ko Dievs ir devis. Māceklis - tā ir būtne, kura domā tikai par to, kā izmantot savu laiku, savu enerģiju un visus materiālus, kurus Dievs un Daba ir nodevusi tās rīcībā, lai varētu realizēt un panākt ko vairāk. Līdzīgi kā Evaņģēlijā minētais kalps, kuram saimnieks pirms savas aizbraukšanas iedod dažus talantus, un viņš nevis aprok tos zemē, kur tie varētu gulēt bez noderības, bet gan izmanto tos, lai ar tiem gūtu labumu.

Māceklis - tas ir gudrs, domājošs kalpotājs, kurš vēlas izmantot visu, ko Debess tam devusi, lai varētu izpildīt dievišķo darbu. Lai kas tas būtu, gaiss, ūdens, ēdiens, domas, jūtas, ķermenis, acis, ausis - viss, kas eksistē dabā, - viņš zina, kā to lietot. Viņš prot katru lietu izmantot un ar dienu kļūst aizvien bagātāks, kamēr citi veltīgi tērē savu laiku, iznieko savus spēkus un kļūst nabadzīgāki - tikai tādēļ, ka tie nezina nevienu darba metodi.

Un tā, klausoties mūziku, mācieties to izmantot, lai radītu un lai ar domas palīdzību formētu visu, ko vēlaties. Jūs vēlaties tik daudz ko, bet neko nedarāt, lai to saņemtu. Mūzika jums dod vēlamos apstākļus - tā rada prāta darbībai labvēlīgu atmosfēru. Tā ir kā vējš, kas pūš burās jūsu laivai, un laiva attālinās, peld pretī jaunajai pasaulei, dievišķajai pasaulei. Mūzika - tā ir ārkārtīgi liela palīdzība ieceres realizācijai. Protams, ar dievišķo pasauli nesatiksieties, klausoties jebkādu mūziku.

Diemžēl mūsdienās mūzika aizvien vairāk un vairāk kļūst līdzīga troksnim, kakofonijai. Kad es Japānā apmeklēju Osakas Vispasaules izstādi, es klausījos mūsdienīgās mūzikas koncertu. No tā varēja sajukt prātā, saslimt. Klausoties šādu mūziku, es sajutu, kā šāda mūzika pilnīgi iznīcina cilvēku - tā posta nervu sistēmu. Līdz ar to parādās jautājums, vai daži komponisti nav vājprātīgi un vai viņi visu cilvēci vēlas padarīt traku. Ar dažu palīdzību cilvēce jau ir kļuvusi tāda. Un mūziķi to nobeigs. Ļoti daudz mūziķu ir apjautuši, ka skaņa, vārds un visas citas vibrācijas ietekmē cilvēku. Tas ir fizikas likums.

Citās sarunās es jums stāstīju par fiziķa Hladno pieredzi. Izberiet, piemēram, pulveri uz plāksnītes, kurai lieciet vibrēt ar lociņa palīdzību. Vibrāciju viļņi šajā gadījumā izraisīs spēka līnijas (tās var nosaukt par „dzīvajiem punktiem”), kuras atmet vibrējošās daļiņas pie punktiem, kuri nevibrē, tas ir, pie mirušiem punktiem. Tieši šie mirušie punkti arī nosaka ģeometrisku figūru apveidus. Es arī to esmu izmēģinājis un esmu nonācis pie slēdziena, ka tieši tas pats notiek arī ar cilvēku.

Skaņas, kuras mēs dzirdam, rada mūsos ģeometriskas figūras. Bezgalīgi mazas daļiņas, pat tad, ja mēs tās neredzam, skaņas un vibrācijas spēka iedarbības rezultātā organizējas, lai mūsos izveidotu dažādas figūras. Lūk, kādēļ, klausoties dažus mūsdienu kakofoniskās mūzikas izpildījumus, tās struktūras, tā harmonija, kura atrodas jūsos, tā iepriekš pastāvošā Radītāja noteiktā kārtība sāk jukt.

Paskatieties uz jaunatni: tā dod priekšroku uzbudinošai mūzikai, tādai mūzikai, ar kuras palīdzību var sajust ekstāzes stāvokli, tajā raustoties un žestikulējot.

Runā, ka cita mūzika - Mocarta, Bēthovena un Haidna mūzika - esot domāta večukiem. Jaunie nav neko sapratuši. Viņi nezina, ka tā mūzika, kuru tie mīl, mudina uz vieglprātīgām un nekonsekventām darbībām.

Daži mūzikas žanri ļoti kaitīgi ietekmē uzvedību un jūtas, bet jaunatne neapgrūtina sevi ar tās ietekmes izzināšanu. Jaunieši nevēlas to zināt, viņi meklē tikai to, kas viņus „uzrunā”, kas tiem dod baudu šajā mirklī, nedomājot par to, ka nākotnē, šīs mūzikas ietekmēti, viņi var veikt dažādas neprātīgas darbības.

Ar šo es negribu teikt, ka jāklausās tikai un vienīgi mistiska mūzika - meses, oratorijas, rekviēmi... Dažreiz gadās, ka es dodu jums klausīties tautas dziesmas, īpaši tiroliešu. Cik patīkami ir klausīties šajos dziedošajos, svilpjošajos un dejojošajos puišos un meitenēs. Starp citu, senos laikos cilvēka dabu un tās vajadzības zinošie gudrie ieviesa svētkus, kuros tauta varēja atpūsties un priecāties ar mūzikas, deju un teātra izrāžu palīdzību. Pat baznīcas tēvi ieviesa svētkus, kuriem par piemēru tika ņemtas Ēģiptē vai Grieķijā notiekošās svinības. Tie nekad nebūtu noteikuši tādus paradumus, ja nebūtu zinājuši, ka šāda atpūta atbilst galvenajām cilvēka dabas vajadzībām. Tas, kurš vienmēr ir nopietns, nekad neatslābinās, tam daudz kā pietrūkst.

Cik daudz svaiguma, jaunības un līksmības ir tiroliešu dziesmās! Šie jaunie cilvēki dejo un dzied uz Sauli, Dabu, Debesi un ziediem vērstiem mirdzošiem skatiem. Viņu prieks ir pielīpošs. Kopā ar tiem jūs sākat just, cik burvīga ir dzīve. Tiroliešu dziesmas izsauc vēlmi būt jaunam un laimīgam, mīlēt dabu. Pateicoties tām, var iegūt enerģiju un veikt svētīgu darbu.

Un tā - mūzika ir ļoti spēcīga palīdzība ieceru īstenošanai. Tādēļ katru reizi, kad dzirdat mūziku, tā vietā, lai ļautu savām domām bezmērķīgi klejot, virziet domas tajā virzienā, kas visvairāk nepieciešams jūsu evolūcijai. Ja tā ir veselība, iedomājieties sevi kā pilnīgi veselu cilvēku: lai ko jūs darītu, kurp ietu, ar ko sarunātos, lai ko ēstu - jūsos mutuļo veselība. Veselība, kura pāriet arī uz citiem. Ja jums trūkst gaismas un saprāta, ja jūs visu laiku kļūdāties vai vieglprātīgi rīkojaties, izmantojiet mūziku, lai iedomātos, ka jūs visu apgūstat, visu saprotat, ka gaisma un gudrība iekļūst jūsos un jūs pat to izplatāt ap sevi un dodat citiem. Dariet to pašu, ja vēlaties iegūt skaistumu, spēku vai stabilitāti... Šādā veidā darbojieties attiecībā uz jebkuru sfēru, kurā jūtat nepietiekamību, un kādreiz jūs sajutīsiet, ka, pateicoties mūzikai, jūsos ir notikušas lielas pārmaiņas.

Bībeles stāsts par Ierihona pilsētas ieņemšanu, kad sienas gāzās no tauru skaņām, vai mīts par Orfeju, kurš ar savas liras skaņu apbūra ne tikai cilvēkus, bet arī plēsīgus dzīvniekus, klintis un satrakotus viļņus, rāda mums, ka jau antīkie Iesvētītie zināja par skaņu maģisko iedarbību uz matēriju. Interesanti zināt, kādi organisma centri pakļaujas skaņu iedarbībai. Tā ir vesela zinātne, kurā ir ļoti maz izpētītā. Līdz mūsdienām muzikanti vairāk interesējas par mūzikas instrumentiem, nevis par balsi. Viņi uzskata, ka balss, salīdzinot ar instrumentu, ir mazāk izteiksmīga. Tas ir nepareizi. Vienīgais iemesls, kāpēc cilvēka balss skaņa nav izdevusi visu savu bagātīgo skanējumu, ir tāds, ka vīrieši un sievietes nepievērš pietiekamu vērību savam dzīvesveidam. Balss saites atšķirībā no mūzikas instrumenta atrodas pašā cilvēkā, attiecīgi arī visas sajūtas un domas, kuras cilvēks glabā savā sirdī un prātā, atspoguļojas uz balss saitēm. Pat, ja dziedātājam vai dziedātājai ir labi tehniskie rādītāji, viņu vājums ir savas dzīves neorganizētība, kas atspoguļojas uz to balss saitēm.

Tamdēļ tiem, kas patiesi vēlas attīstīt savu balsi un saglabāt to ilgu laiku, ir jāveic visāda veida veselības aizsardzības pasākumi un arī jākontrolē savas emocijas. Katra mazākā emocija - nemiers, bailes, šaubas, dusmas, prieks, cerība - atspoguļojas balsī. Kādēļ spēcīgu dusmu vai baiļu rezultātā mēs dažreiz nespējam izdot ne skaņas? Un otrādi - kad mēs esam mīlestības jūtu pārņemti, rodas vēlēšanās dziedāt. Tieši mīlestība rada pašas skaistākās balsis. Tādēļ, lai iegūtu spēju dziedāt, ir kādā...vai kaut kur jāiemīlas. Personīgi es iesaku iemīlēties kaut kur, jo tas ir vienkāršāk: kaut kur, kas ir ļoti cildens, kas nekad nesagādās nemieru, bet pastāvīgi jūs iedvesmos.

Ja dziedātājs dzīvo tīru, līdzsvarotu, harmonisku dzīvi un ir kontaktā ar dabu, viņa balss spēcinās un kļūst plašāka, tā ir lokana, maiga un smalka; dziedātājs aizvien labāk un labāk pārvalda to un spēj niansētāk izpaust sevi. Tā vietā, lai klausītu tikai savai godkārei un kaislībām un meklētu naudiskas izteiksmes apmierinājumu, ir jāvēršas pie augstākiem ideāliem. Līdz ar to notiks apvienošanās ar augstākām garīgām būtnēm, kuras nāks palīgā un vedīs pa ceļu, kurš sniegs aizvien vairāk un vairāk iespēju strādāt un pilnveidot savu balsi. Protams, šis nav viegls ceļš, tas prasa daudz upuru un dažādas atteikšanās, bet noteikti ir tā vērts.

Pārāk daudz dziedātāju kopā ar savām dziesmām sūta klausītajam disharmoniskus, veselībai kaitīgus viļņus, kuri klausītāju iedzen haotiskā, satraukuma pilnā vai jutekliskā stāvoklī. Kur tad ir tie, kuri ar savu balsi liks klausītājam pamest savu drūmo un viduvējo dzīvi, lai sāktu jaunu, skaistu un gaismas pilnu dzīvi?

Šobrīd ir nepieciešami dziedātāji, kuri būtu īsti brīnumdari un spētu ar savu dziesmu pārveidot cilvēku. Bet tikai tas, kurš gadiem strādājis pie tā, lai palielinātu un padarītu spodrāku un intensīvāku savu auru, tikai tas var likt cilvēka dvēselei mainīties. Jā, tieši aura veido apstākļus, lai mākslinieks varētu maģiski iedarboties uz auditoriju.

Apdāvinot dažus cilvēkus ar brīnišķīgu balsi, Debess ir iedevusi tiem īstu dārgumu, pateicoties kuram tie var darīt brīnumus. Bet tie nezina, kā to izdarīt, un, galvenais, - tie nepietiekami tam tic. Bieži vien dziedātāji ir izlutināti bērni, kuri nezina sava talanta vērtību un nedomā par tā iespējami labāku pielietojumu. Viņiem ir jāiegūst ideāls un jāīsteno tas. Māksliniekam ir jārada sev par ideālu doma, kā atgriezt cilvēkus atpakaļ pie Pirmavota. Tad viņa vārds tiks ierakstīts Dzīves Grāmatā - tiks atzīmēts, ka viņš ir izglābis daudzas dvēseles no bēdām un nāves. Lai tas nebēdājas par paša dvēseli: ja glābj citu dvēseles, tad kāds cits atnāks, lai glābtu viņa paša dvēseli. Kas sēj ap sevi prieku, tam savu prieku dod arī citi.

Kad klausītājs vai kritiķi jautās „Kā jūs iemācījāties tā dziedāt? Kādu izglītību jūs ieguvāt? Pie kāda režīma pieturējāties?”, tā vietā, lai atbildētu ar banālām frāzēm vai stāstītu par savu karjeru, šāds mākslinieks dos atbildes, kuras apgaismos cilvēkus un spēcinās to vēlmi mainīties. Viņš paskaidros, ka cilvēka dvēsele ir Dieva Meita un tam, kas vēlas to iepazīt, ir jādzīvo dievišķa dzīve. Mākslinieks nevar īsteni saviļņot savu klausītāju, ja nav strādājis, lai attīstītu tās bagātības, kuras Radītājs viņam ir ielicis dvēselē. Nav iespējams saviļņot cilvēku, ja jūsos runā viduvējība un nepilnība. Bet, lai mainītos, lai sasniegtu, lai dvēsele sāktu runāt, ir jāpieņem Mācība no Iesvētīto skolas, kura nes mums gaismu visās eksistences sfērās: ēšanā, elpošanā, žestikulēšanā, sajūtās, domās...

Māksliniekiem ir jāvelta savs talants, lai sauktu dvēseli pie gaismas. Tas, ko es tūdaļ pastāstīšu, jums var likties vecmodīgs. Bet kāpēc gan lai dziedoņi, tā vietā, lai uzstātos maksāt spējīgu bagātnieku priekšā (kuri ne vienmēr ir burvīgas dvēseles), bez maksas neuzstātos dvēselēm, kuras ir gatavas saņemt dievišķo impulsu, lai strādātu un veidotu jaunu dzīvi? Kādēļ gan lai tie neaicinātu kopā visus, kuriem ir nepieciešamība pēc debesu ēdiena, un tiem nedziedātu? Varbūt dziedoņi saņems mazāk naudas, bet vai tad tas ir tik svarīgi? Katrai daiļradei, kura rodas nesavtīgas idejas rezultātā un kalpo ne savam personīgam uzdevumam, ir nemirstības iedīglis. Tas, kurš saprot šo likumu, iegūst patiesas bagātības, jo pāri visam ir atdot dvēseli gaismai.

Ja jums ir burvīga balss, vai jūs uzskatāt, ka šī velte ir domāta tikai jums? Nē, tā jums tika dota, lai jūs ar citiem strādātu. Agrāk vai vēlāk Debess pajautās jums, kā jūs izlietojāt savu velti, un, ja jums būs jāatbild „es to izmantoju, lai kļūtu bagāts un iegūtu slavu, gribēju izklaidēt cilvēkus, apmierināt to vēlmes un kaprīzes, es tajos modināju jutekliskumu un kaisli...”, tad Debess atbildēs: „Nu ko, ja tā ir bijis, tad jūs zaudēsiet savu balsi.”

Visiem dziedātājiem, kuri izprot lomu, kas jāspēlē, lai modinātu dvēseles, ir jāiemācās strādāt ar savām balss saitēm, izmantojot domu palīdzību. Es varu iedot jums vienu vingrinājumu: biežāk iedomājieties, ka jūs, žilbinošas gaismas ieskauti, dziedat milzīga pūļa priekšā, jūs klausās tūkstošiem cilvēku un caur jūsu balsi iet spēcīgas augstas enerģijas, kuras dziļi skar un aizkustina visu klausītāju dvēseles, to sirdis atveras, to prāts apskaidrojas, no šī brīža tie nolemj strādāt, lai dotu labumu citiem. Šādu vingrinājumu izpildiet vairākus mēnešus, pat vairākus gadus, un kādreiz pienāks diena, kad jūsu balss modinās cilvēkos tikai to dievišķo būtību.