Kad šorīt pret pasauli acis pacēlu
simtiem mirkļu lūdza skriet pie Tevis
Lai pateiktu, lai nebaidies. Nebaidies!
Es tikai gribu pasacīt,
cik skaisti šodien ir Tavi smiekli!

Pasaule var manu sirdi salauzt,
pasaule var mani ceļos nomest
Bet es neļaušu sev šodien nokrist
Jo man vēl jāpaspēj Tev pasacīt,
cik skaisti Tu šodien smējies!

Vai atceries kā solījām reiz
Ka iesim līdz galam mēs šajā ceļā.
Bet pasaule mani tagad rauj pie sevis
un es nāku pie Tevis ar piedošanu,
ka nav spēka man ar tevi līdz galam iet...

Un, kad es aiziešu
Tu tikai neskumsti.
Mums vienmēr būs iespēja satikties.
Ceļa galā.

/dzejoļa autors Monta Meijere/