Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš
Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis
Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo
Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...
Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.
/dzejoļa autors Kitija Mangule/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38714
Sirds suopees siis muljkiebas lasuut
Sirds sadeg nemanāmi .
njam..tas sirds sapes ir pasas stulbakas,jo tu mokies del kada vai kadas.
kura/s ir piekrapis vai licis vilties tev..tas sap un ka vel,jo vajag paiet laikam lai parietu visas sis sapes..
bet loti labs dzejolis..;):)