Es vēlos
Es vēlos mīļumu šaja gadā
es vēlos lūkoties viņas vaiga sārtā
šajā gadā
es vēlos just matu smaržu, kad viņa izkāpj no dušas
es vēlos nepūst ziloni no mušas...

es vēlos pamostoties redzēt viņas actiņās kā dzirkstelītes zaigo
es vēlos just viņas rociņu maigo
un jā!, es vēlos
just viņu visu šajā gadā

Ja vien kāds zinātu kā ticēt es vēlos
Ka maza uguntiņa šogad kvēlos
Ka sirsniņas uz mīlestību ceļu mēros
Roku rokā – mīlestības lokā

Atceries kā sēdēji tu skolas solā?
Es vēlos būt bijis tas kas tev aiz muguras sēž
Sapņos mūsu nākotni lēš
Matemātikas kladi plēš
Lai rakstītu tev šo
Un gaidītu nākošo -
Mīļuma pilno skatienu no sola priekšējā
Domās lūdzot lai sēdi tu manējā
Es vēlos lai kļūtu tu savējā
Es vēlos lai arī maniem radiem būtu tu mīļotā
Visu apkartējo lolotā

Es vēlos zināt
Ka griežoties naktī uz otru pusi
Es neredzēšu sev blakus nekādu trusi
Redzēšu saulīti, kas blakus man būs
Miegu no peļu ratiem sūks
Sapnītī visi teiktu mums rūgts

Es vēlos –
Vel tikai drusku, drusku
Pasapņot savā mākoņu sapnītī
Pastāvēt savas saulītes aplītī

Tas ir viss ko es vēlos-
šis dzejolis tālu ceļu mēros
Skrien, lido – nes manu ziņu rakstīto
Pretī dāvā vēlmi kāroto...


/dzejoļa autors Ivars Melecis/