Ne pilītes nožēlas...

16. okt 2010. 19:33

Un atkal es tevi esmu sāpinājusi
Šoreiz ar vārdu piedod vien nepietiek.
Vajag kaut ko vairāk, patiesāku - cerību,
Kas nodrošinās to, ka tu satiec mani.

Satikt tevi - tieši no tā man visvairāk bail,
Ne jau tāpēc, ka es nevēlos tevi satikt.
Bet es baidos no tā brīža, kad sapratīšu
iespējams, jau esmu sapratusi - tu esi vairāk nekā draugs.

Tukšais vārds piedod, kurā nav ne pilītes nožēlas,
Tu izlasīji šo vēstuli "Piedod" un neatbildēji,
Tu man liec ciest ar savu klusēšanu,
Tu man liec domāt par vēju, kas solījies reiz būt.

Es nedošu tev vairs solījumus, ka satiksi mani.
Man apnicis krāt tavu salauzto cerību spārnus.
Es nelasīšu tavas vēstules, es tās izdzēsīšu,
Un pilnmēness naktīs sevi par to lādēšu!

Es neļaušu pieskarties dvēselei savai...

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

SAULESSTARIŅŠ m. 16. okt 2010. 23:59

Jā...
Bet,kāpēc sāpēt vienatnē....


Labāk būt kopā...

Lanny G. 16. okt 2010. 23:27

...man žēl....

Autorizācija

Ienākt