Šodien kāds cilvēks man piezvana uz saka,man tik ļoti sagribējās Tev piezvanīt,jo sajutu tavu nemieru un skumjas...
Vai Jums ir gadījies kas līdzīgs,kad jūs piezvanat kādam,jo sajūtat viņu?
Pāri laikam un telpai
glāsts
tavu roku siltumu jauš
vaigam pieskaras liegi
maigumā aizmirsies
kakla bedrītē stieg
skarbo lūpu izlieto kvēli
karsti alkainā elpā
lēni izgaršot steidz
kurš gan pateiks
kāpēc
glāsts
pāri laikam un telpai
acu hipnozē skatiens
manu ikdienā gūstīto smieklu
dzidro zvaniņu pļavās
mulsu nojausmu dejā
brīzi
dvēseles vējos griež
kaut kur
kaut kur pāri laikam
un telpai
kāda varena roka
priekā aizrautīgā
spēles likmēm augot
mūsu liktens kāršu
savādo pokeru jauc
/Maija/
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38715
Tas iispeejams,ja duumaa
Ir gadījies.
Ir gadījies, bet ne jau ar kuru katru cilvēku.
Skaists dzejolis, Maija!
Un ir bijuši tādi brīži, kad domā par kādu un tai pat laikā saņem zvanu no viņa...un ir pasakaina sajūta...Tavas dvēseles skaņas tika saklausītas...augstākiem spēkiem vien izskaidrojams...:)
Piezvni man tu jau zini ka gaidu./dziesmiņa/Bet tas Aigars savas popkas visiem sūta ,nu es,kā vīrietis varu ari paskatīties ne tik uz sievu.Bet vai to popku šodien nav par daudz ,jo tikai aizliegtais auglis ir salds.
Ai,Aigar,paldies,man jau bija tādas aizdomas,ka tas notiek tieši tāpēc..