Kur te rupjības un lamuvārdi?Kāpēc to izdzēsa?????

Piektdien braucu uz Rīgu un Jelgavas autoostā gaidīju autobusu.Diena bija jau gara,ēst bija sagribējies,nopirku divas bulciņas un  varbūt ne pārāk estētiski vai higiēniski,bet ,kad ēst gribas...Stāvēju,ēdu.atlidoja kovārnis.Nevis vienkārši atlidoja,bet burtiski nokrita manā priekšā uz deguna.Skatos,kas tad viņam kaiš?Nabadziņš,viena kāja pavisam greiza,kovārnis lēkā uz vienas kājas.Pat ne lēkā,bet balansē,mēģinādams līdzsvaru noturēt,kas viņam ne visai labi izdevās.Palika putna žēl.Pasviedu druskas no bulciņas,kas tūlīt tika kāi uztvertas.Un salidoja citi kovārņi.Domāju,ka nu nabadziņš paliks bešā-citi taču uz divām kājām,stipri,bet...izrādījās,ka kovārnis prot par sevi pastāvēt,un tā pa nopietnam.Izdzenāja visus un turpināja ēst viens pats.Pārējie turējās pieklājīgā attālumā un vēroja.Kovārnis jau ne tikai no zemes lasīja,bet katru nākamo pasviesto drusku uzķēra gaisā,palēkdamies uz tās pašas vienas kājas. Domāju,cik tādam putnam vajag,lai paēstu.Daudz vajag,bet pie priekšpēdējā kumosa kovārnis jau stāvēja gandrīz aizrijies ar maizi un ilgi domāja-rīt uz leju vai atstāt.Norija.Lēnām,bet uz leju.Kovārnim joprojām neuzdrošinājās tuvoties neviens cits putns.Ne zvirbuļi,ne baloži un pat ne sugasbrāļi kovārņi.Visi šo pasākumu vēroja pa gabalu-pietiekami lielā attālumā,lai nesaņemtu kāvienu.Un tad pēdējais kumoss-arī to kovārnis lepni noķēra lidojumā un lepni pacēlās spārnos un aizlaidās.Viss,viņš bija paēdis,tagad,ja kāds grib,lai nāk citi.Vai visi,kas šķiet dzīves apdalīti spēj tā par sevi pastāvēt?Tā,lai visi atkāpjas un piegaida.Kamēr tas,kuram tik viena kāja,ne divas,kā visiem citiem ir paēdis un pat pārēdies.