lamajos reti

Nu re:-tagad palasu aiz tīrās sievišķās ziņķāres un kas tad te izrādās.
Mums tikpat kā visām nepieciešamības gadījumos pasprūk kaut kas trīsstāvīgs.Un kas-ja mums pretī stāv tāds standarts,kurš savādāk nesaprot-NESAPROT !!!.
Ta ne jau uzreiz pa muti gāzt-tāpat pārbolīs acis un nekā nesapratīs -PAR KO.
Var jau pieklājīgi pasūtīt....d.......t,-,bet tas neiedarbosies-

Nu , par jēdzīgām lietām es nelamājos ..

  Es jau neticu, ka ir iespējams vispār iztikt bez lamāšanās, bet, lai tā būtu. Man asnāk tā pariktīgam nolamāties /tad, kad nav klausītāju/. Sory, esmau emocionāla!  

Sanāk diezgan  pat bieži.  

Nemaz!Izrunājos.......cenšos izprast.Rīkojos.

Ir tāds grēciņš , kad nenoturos......

Ov lamājos tikai tad ja ir iemesls to darīt un  tas ir ļoti reti.. Parasti paklusēju un parādu tā savu atieksmi..

Es turos...ilgi...man nepatīk lamāties...Cenšos būt kulturāla līdz pēdējam, bet, ja nejēdzība turpinās (tikko bija gadījums, kurā emocionāli bija jācieš manam bērnam...), tad es uzsprāgstu...spļauju ārā visu negatīvo.

Inta,bremzes pazūd,tad kad otrs nedzird Tevi runājam.

Nav jēgas.Klusēju.

šis ir labs tāds lamāšanās veids man ir pa prātam ..bet... man gadās,kad savaldībai pazūd bremzes...un negatīvās emocijas atrod vārdus un uzsprāgst. .par ko, es ātri vien nožēloju..un meklēju izlīgumu.

Nikita, dzēs vienreiz to feju ārā- "Nikitai mēnešreizes"- normāls uzbrauciens/

Gadās, ka pasprūk...nu bet ir jau arī redzētas visādas nejēdzības

Tie vārdiņi tad - paši sprūk ārā!  

Supper,tāpēc es domāju,kas man liek tik bieži klusēt...

Ar manu raksturu-gadās nolamāties arī.Reti,-bet pelnīti