Tautas mutē jau valda kristīgas ticības uzskati, ka Dievs ir radījis cilvēku no zemes un iepūtis tam dvašu nāsīs. Arī velns ir gribējis cilvēku radīt, bet tam ir tikai vilki izdevušies. Ļoti veci ir tie uzskati, ka cilvēki esot no zvēriem cēlušies. Šos mēdz vest
sakarā ar totemismu, bet pēdējais pie indoeiropiešiem tomēr vēl nav
pierādīts. Tomēr cilvēka pārvēršanās kādā zvērā ir sastopama arī mūsu dienu māņos un pasakās. Tādu pārvēršanu izdara gan velns,gan ļauni cilvēki, gan arī Dievs,
sodīdams netaisnus cilvēkus. Par vilku jeb vilkatu var arī pats cilvēks ar savu gribu pārvērsties, ievērojot noteiktu burvību. Kā ar zvēriem, tāpat arī ar kokiem tiek
pieņemta radniecība. Tautas dziesmas vēl tagad daudzina, ka "oši,
kļavi, ozoliņi" ir "tautas meitas bāleliņi". Beidzot cilvēks var tikt pārvērsts arī par akmeni. Pie cilvēkiem vēl var pieskaitīt mazos cilvēciņus, rūķīšus jeb pundurus, kuri
pie savām svinībām necieš cilvēkus.Šie māņi ir laikam aizņemti no vāciešiem. Līdz ar šiem punduriem varam vēl minēt milžu, kas atkal dažreiz līdzinās velniem un pū-
ķiem. - Beidzot veci pagānu uzskati ir tie, ka cilvēka dzīve viņā saulē ir ļoti līdzīga virszemes dzīvei, bet drīzāk vēl grūtāka un nepatīkamāka. Ar kristīgu ticību turpretī nodibinās uzskati, par laimīgo dzīvi pēc nāves.

.