Padarīt apkārtējās lietas, parādības un attiecības komplicētas, nesaprotamas un brīžiem pat neaptveramas, bieži vien ir tikai un vienīgi cilvēciskā prāta veikums.
...Nezin vai lietu un parādību sadalījums zināmajās un nezināmajās, pierādāmajās un nepierādāmajās, tradicionālajās un netradicionālajās padara pasauli brīnišķīgāku un skaistāku. Saskaldīt, sadalīt, sagrupēt un atkal sasummēt - vai to mēs darām lielākai drošībai, kārtībai, paredzamībai? Noteikumu, normu un nosacījumu izstrādei, lai veidotu realitāti?...Tomēr cilvēks nav tikai racionāls aprēķinātājs, viņam ir arī dvēsele un gars, un tā ir vieta, kur mājo sapņi...Lai vai kā, katrs no mums savu nomoda sapni var realizēt, ja vien pats to ļoti, ļoti vēlas, ja tic un uzticas sev..
...Līdzās sapņiem un cerībām vienmēr ir arī ieguvums un zaudējums. No tā, cik laika ieguldām šajā ieceru procesā, būs atkarīgs arī rezultāts. Tas var izrādīties kā ieguvums, tā arī zaudējums. Cerēšanas process ir gana komplicēta darbošanās, jo prasa arī prāta klātbūtni. Dažkārt sakām ,, tukšas cerības,, vai ,,sacerējies par daudz,,. Lūk, tad neesam darbinājuši savu prātu, vērtējuši un izvērtējuši to, cik reāls vai nereāls var būt šis sapņotais sapnis, vai pietiks resursu tā realizācijai.
Cilvēku savstarpējās attiecībās cerēšanās laikam raksturīgs tāds manāms piesardzīgums, klusums. Cerēšanas laikam ir raksturīga arī liela vienatnības deva. Sargāšanas deva. Vērīguma deva.
...Sapņošana un gaidīšana...Šķiet, ka šie vārdi ir grūti savienojami. Gaidīt. Pagaidīt. Sagaidīt...Gaidīšanas laiks ir pārbaudes laiks...
...Sapņošana un ilgošanās...Emocionāli grūts, gandrīz vai nepanesams process, bet tai pašā laikā dziedinošs un izturību norūdošs.
...Sapnis savā ziņā ir tavas iekšējās pasaules - domu un jūtu spogulis, kurā raugoties, tu redzi tikai sev raksturīgu ainu. Doma ir sākums vārdos ietērptam sapnim un sapnis ir domas turpinājums. Šis iekšējais process ir kā tāds garīgs aplis vai akumulators, kas ražo gaismu...
,,Izšķirošais ir nevis tas, ko redz mūsu acis, bet gan tas, ko uztver mūsu dvēseles redze. Svarīgi redzēt to, par ko sapņojam - tas ir galvenais!,, - sacījis Alberts Einšteins.
/A.Lilienfelde/

Me: "Me: "Sapņošana domājams, gan nav emocionāli grūts vai nepanesams process, drīzāk jau jauks cerībprocess, jo vēl nekas nav noticis ……tu esi nezināmā priekšā tūlīt, tīlīt tavs sapnis (domu, ilgu, jūtu sakrustojums) uzplauks, atdzīvosies….viss notiks, jo piedzims notikums, ko tu savā dvēselē esi izlolojis, devis tam mīlestību, dzīvību…kā lai tas nepiepildītos??!!! Laiks, laiks…..visam pāri laiks …kas tavu sapņa piepildījumu pārvērš par ilgošanos un tad gan aiz stūra uzglūn grūtums…un te jau tevi var izglābt tikai tava spēja būt pacietīgam un nezaudēt turpināt dot savu dvēseles dzirksti savam sapnim, lai tas kļūtu par tavas dzīves notikumu….Aizver acis…atver dvēseli…pasapņo….redzi nav grūti.. "