Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/dzejoļa autors Jānis Poruks/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Tās rozes, ko nolauza vēji,
Aizgāja vakara mākoņos sārtot.
Es kavējos dārzā vēl ilgi
Pie atvērtiem vārtiem...
Tās rozes, kas palika sniegos,
Es pārvērtu lūgšanā svētā,
Lai saredz zeme un debess,
Cik atmiņas pilnas ar rētām...
Ja atkal puteņi sāksies,
Vējš rīkstes sejā man trieks,
Es celšos, es rožu vietā
Gribu vēlreiz caur vējklaidām iet...
Es apsnigšu baltin balta
Kā sniegainēs ceļinieks,
Un paliks aiz manis rozes,
Rozes, dzeja, sveces un prieks...
/S.Kaldupe/
...par to kluso sirdi, kas mīlē....vai tik tā nav Cada sirds???