Man gribējās tevi ieaijāt,
kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgšanu gribējās pāri tev klāt
kā zaļsirmu vakaru maijā.

Man gribētos tevi vest un vest
pa tumšzaļām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
uz debesīm - manām un tavām...

/dzejoļa autors Fricis Bārda/