Man tikai jāizstiepj rokas -
Es varu aizsniegt debesis.
Man tikai maz - mazliet jāpaceļas uz pirkstgaliem.
Vai tu mani redzi, mans draugs?

Ik naktis nedzirdamiem soļiem
Es staigāju tavā dārzā.
Zāļu stiebri līgojas viegli.
Ziedkausiņi dzidri zvana.

Dzidri.
Visapkārt tumsa, samtaina tumsa.
Pēkšņi es apmulstu,
Apmulstu visa.

Gaisma, dīvaina gaisma nolīst pār mani
Kā no tūkstoš miljonu saulēm.
Un es peldos, un zūdu nebeidzamā gaismā.
Vai tā tava mīlestība, draugs?

/dzejoļa autors Karola Dāle/