Mēs ar cilvēciņu!!!

19. nov 2010. 17:56


Mēs abi ar cilvēciņu
esam kā zvaigžņu puduriņi:
kad aiziet saule - tiekamies,
kad mostas blāzma - šķiramies.

Naktī ar ilgu lukturiem
klīstam pa tumšajiem plašumiem.
Satiekam ceļā
zilus vītolus.
Zem tiem pin eņģeļi
sapņu vainagus.

Zem zilajiem vītoliem
apstājamies
un prasām, ko dara
pats sapņu dievs?
- Sapņu dievs vītola zaros snauž...
Bet enģeļi klusiņām
matos mums mirdzošus vaiņagus sprauž...

Vītola zari sakustas -
laikam pats sapņu dievs pamostas!
Strūklās birst zilas uguntiņas,
uz rokām, uz pleciem paliek mums viņas...

Mēs abi ar cilvēciņu
aizejam kā zvaigžņu puduriņi...

/dzejoļa autors Fricis Bārda/

Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

aigars z. 19. nov 2010. 18:39

Gadās arī tā...

eduards r. 19. nov 2010. 18:01

davaj izdomasim ar tevim tadu kas ir pasa sacerets

Autorizācija

Ienākt