Draugs, nepadodies!

21. nov 2010. 18:46


Pēc neveiksmēm mācēt pasmaidīt
Tik vienkārši un patiesi
Un nebaidīties tālāk iet
Iet, kur tevi sapratīs un laipni uzklausīs
Iet, kur nepaliks kāds vienaldzīgs
Un būs tev vienmēr atsaucīgs
Iet, kur tevi atbalstīs
Un kā savējo sagaidīs

Draugs, nebaidies iet drošāk solī raitā,
Jo vienmēr pa tavām pēdām laime staigā
Draugs, ieklausies sirdī savā
Varbūt tā tev pateiks nākamos soļus priekšā.

Draugs, ieskaties nākotnei acīs
Un nebaidies no tā, ko tā tev parādīs un atnesīs
Draugs, paskaties visapkārt sev
Redz kā viens ar smaidu savu neveiksmi sedz.

Draugs, nepadodies...
Es tevi, lūdzu, nepadodies...


/dzejoļa autors Laila Meinarda/

Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

aigars z. 21. nov 2010. 19:06

Skaisti .     

Dzēsts profils 21. nov 2010. 18:55

Vai tev nav tā bijis,
Ka pasaule šķiet tevis izgudrota,
Kad ziedi un koki
No zemes ir tevis saukti,
Un tu nemaz neredzi,
Cik daudz uz zemes ir draņķu.
Un, ja arī redzētu,
Nespētu atcerēties, kad esi tos taisījis.

Nav- un viss.
Ir tikai gaišais un varenais
”I R”-
Gaišā saudzība vājam
Un rentgena redzība aklam,
Un silta zeme,
Un arī apautas kājas
Basas.

Ojārs Vācietis

Autorizācija

Ienākt