Draugs!!!
21. nov 2010. 19:25
Kad es krītu, tu saņem sevī spēku, lai paceltu mani,
kad es lidoju, Tu dod spēku maniem spārniem,
kad mana sirds lūzt, tu tās drumstaliņas cieši salīmē, lai tā nekad atkal nesalūztu,
kad es skrienu, bet netieku tev līdz, tu apstājies, pagaidi mani, padod roku un mēs skrienam kopā,
kad es klausos tevī, tu runā skaidri un no sirds, lai man būtu vieglāk saprast,
kad es skatos debesīs, tu uzsēdies uz mākoņmaliņas un steidzies mani sveicināt,
kad es vēlos just gaišumu, tu centies izgaismot visu pasauli, lai man tā nekad netrūktu,
kad es eju, tu vienmēr man nāc līdz, lai es nejustos vientuļi,
kad es saņemu plaukstās smilšu kaudzīti, tu ķer katru smilšu graudiņu, lai tie neizkristu no manas plaukstas,
kad es raudu......................nē, tu man nekad neliec raudāt.
Jā...
man ir Draugs.
Īsts, patiess, rozā un jauks.
/dzejoļa autors Monta Meijere/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38714
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
21. nov 2010. 22:07Mans draugs ir tas, kas neprot dzīvot,
kam spārni straujāki kā bezdelīgai,
kas skumju važas iesviež vējos brīvos
un skanēt liek pat satrūkušai stīgai.
Mans draugs ir tas, kam acīs sapņi kvēlo,
kas atstāj dzimto krastu, meklē jaunu zemi
un bijušā nekad vairs nenožēlo,
Kas mīlē dzīvi, pelēko un lēto,
un gavilēm sveic dienu neredzēto.
Austra Skujiņa
Frēzija v. 21. nov 2010. 20:46
Esmu Tev blakus
Šonakt es būšu tas delfīns
tavā devītā vilnī,
kas tevi iznesīs krastā,
tevis vēl neatrastā.
Šonakt, kad nogrims tie kuģi,
pilni ar viltotu zeltu,
kļūšu par glābēju tavu,
Tevi virs viļņiem lai celtu.
Rītdiena ausīs ar sauli,
viļņi vizuļos zeltā,
modīsies Mīlestība –
apsmietā, nievātā, peltā.
Rītdiena atnāks ar Gaismas
spožumu logu rūtīs,
pukstoša, silta Sirds
atvērsies tavās krūtīs.
Rūta Venta
Inese Š. 21. nov 2010. 19:55Nonivelēts gan... Tā tas ir. Tā kā šai bildē:
Dzēsts profils
21. nov 2010. 19:27Draugs protams ir veertiiba, bet, diemzheel, vinsh ir stipri noniveleets muusdienas