Īstenība pakāpeniski pārvēršas par neīstenību.
Tu izlasīsi šos burtus, ko atstājusi tinte,
un vēl pārmetīsi, kā skudrai - miza
tās lēnību.

Atceries, ka ļaudis pamet dzīvokli tikai svarīgu
ieganstu dēļ: uzlec īres maksa, uzkrīt kadru samazināšana;
nākotnei vienkārši telpa nepieciešama
bez viņiem.

No otras puses, ņemsim zvaigznājus. Kā teiktu tiesnesis,
ciktāl gaismas ātrums tiem - katastrofa,
to klātbūtne ira prombūtne, un esība - vien neesamības
sekas.

Tā, gadiem ejot, pierādījumi kļūst svarīgāki nekā noziegums, dienas –
interesantākas nekā dzīve; tā ar skopu
pieturzīmi aizstāj balsi. Jebšu no tevis nesagaidīt ne atmiņas,
ne teleskopu.

/dzejoļa autors Josifs Brodskis/