Šovakar vējam
glāstoši pirksti
un zvaigznes mirdz silti
kā kamīna liesmas,
pie kuŗa sildījos sapnī.
Un šonakt es nevaru klusēt —
šovakar zvaigznēm
pastāstu pasaku skumju,
cik dzīvē dažreiz iet slikti,
bieži nav naudas un Āzijas kalni tik tālu,
bet rudens vienmēr iekrīt tai laikā,
kad strazdiem jāizsvilpj sāpes no atmiņu dārziem.
Šonakt pasaulēm tālām
gribējās aizlidot līdzi
plašumā, kuŗam nav gala,
bet —
rudens vienmēr uznāk pirms laika,
un spēka trūkst pacelties pašai sev pāri.
/dzejoļa autors Austra Skujiņa/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
O zvaigznes jau sen nēsu redzējis . Visu laiku līst lietus...
Pateicos Polijas avarejosa vilciena sastava atpazisanas pasakuma,un vienlaicigi veicat ALIBI nosacijumus,kad nepiedalijaties Arzemju Turistu aplaupisana.
Laura, skaties uzmaniigaak ....
P.S. Pirmo reiz Tavos blogos lasu aiz dzejoļa iekavās tādu vārdu salikumu,kā " dzejoļa autors" ,parasti gan ezim skaidrs(pat gludajam,bez krokām),ka iekavās var būt tikai dzejoļa autora vārds,un nevis prezidenta vai kāda vietējā āksta...
Tas tā,k slovu...