Robežas!!!

25. nov 2010. 19:13


Es nenoliedzu robežas
starp tveramo un netveramo.
Es tikai alkstu atziņas
par pašreiz it kā nezināmo.

Cik daudzreiz jau gars alkstošais
pār robežām nav aizlidojis,
kur vēlāk gudri taustošais
tik tūkstoš gados noklibojis.

Bet tāles ir, kas klibajiem
nekad, nekad nav sasniedzamas.
Tik dziļā drosmē spārnotiem,
tās veras, klusi mirdzēdamas.

Jūs palieciet tik robežās —
tas jums vēl atnesīs daudz laba
priekš dzīves gudri praktiskās,
kur norma - iztaustāmā daba.

Bet man kā bitei tālu skriet
pār robežām, tur - ziedos saldos.
Nekas, ja apreibstu mazliet
un tropā neatgriezies maldos.

/dzejoļa autors Fricis Bārda/

Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Jānis K. 28. nov 2010. 12:25

Nedzer kā zirgs,tad neklūsi lops.

Jānis K. 28. nov 2010. 12:25

Nedzer kā zirgs,tad neklūsi lops.

Dzēsts profils 25. nov 2010. 20:02

Es vēlos dzērvju sirdstrauksmi,
Kas liek tām uz dienvidiem skriet,
Un griezes mūžīgo sauksmi,
Kas liek tai ar kājām turp iet.

Es vēlos būt malkas šķila,
Kas uguns liesmu spēj dot,
Un vēlos būt debess zila,
Kur zeme siltumu rod.

Es vēlos. Visu. Bez gala.

Lai Dieva vārdā es saukts.
Es vēlos būt vienkārši mala,
Līdz kurai aiziet man ļauts.../A,Lazda/

Frēzija v. 25. nov 2010. 19:37

I.@e. 2........man patika  

Dzēsts profils 25. nov 2010. 19:33

Kā lai es tev pierādu
Visu to ko jūtu
Ja es rozā lācīts kļūtu
Spēļmanta tev būtu
Tad es tevim stāstītu
Visu kas uz sirds
Un pie reizes klāstītu
To kā rodas flirts
To kā smaidīt
Tad kad skumji
To kā gaidīt
Ka kāds dumji
Ar tevi pajokos
To kā lācīts kādreiz
Tevi izjokos
Tikai nedusmo par niekiem
Lāčuks šūts ir tik no diegiem
Bet kas lācim sirsniņā
Ļauts tev pašam padomāt......

Frēzija v. 25. nov 2010. 19:23

Bites vienmēr atgriežas.........., ja nolems neatgriezties, tad tikai ar visu spietu pilnībā pametīs mājas.

Autorizācija

Ienākt