Saruna kādā klusā Rīgas ieliņā, sestdienas vakarā.
- Bez tevis es esmu tik neaizsargāts, tik vientuļš, tik ..
- Ieej manī, citādi es arī jutīšos tik vientuļa.
- Es jau labprāt, bet vēl neesmu iedarbinājies, kad būšu gatavs es ieiešu tevī.
- tu esi tik mitrs šodien, tas mani tā uzbudina, ka tu, mitrs ieiesi manī jau pavisam drīz.
- Es gribu ātrāk ieiet tevī, šis lietus mani padara pārāk slapju.

Atnāca Ford īpašnieks, iekāpa savā automašīnā un iebrauca ar to garažā.

saruna turpinās.
- Tu beidzot iegāji manī.. Es jūtu tavu slapjo riepu pieskārienus manī.
- Es jau pēc pusstundas būšu beidzis... izžūt un būšu sauss.
- Es arī vairs nebūšu mitra, tavas slapjās riepas mani padarīja mitru.
- Tu esi tik jauka, mana garažiņa :*
- Tu arī manu Fordiņ :*

Pienāca rīts, auto īpašnieks Streety, kurš bija izgulējies Carlsberg alus un Brendija dzērumu, iekāpa auto un izbrauca ielās. Fords vēl paspēja atvadīties no savas mīļotās. Atbraucot atpakaļ, vakarā, garaža jautā fordam:

- Kas tev tā par lapiņu uzlīmēta uz pakaļējā stikla?
- Es nezinu, es nevaru saskatīt, mēģini tu salasīt, kas tur rakstīts.
- Tur ir rakstīti kaut kādi burti PĀRDOD, bet nezinu ko tas nozīmē.
- Es arī nezinu, gan jau kaut kas labs...

Pēc pāris dienām auto izbrauca no garažas un tā arī neatgriezās. Garaža jutās skumji un vientuļi. Viņa sāka raudāt, viņā esošā benzīna kanna nokrita un izlija...
Nepagāja pat nedēļa, kad Streety uz garažu atveda tikko nopirkto auto, Opel.
Iestājās nakts un garažā sākās saruna:
- Čau, kā tevi sauc?
- Opelis.
- kāds ir tavs uzvārds?
- Omega
- Tev jauks uzvārdiņš, cik ilgi tu paliksi manī?
- Es ceru, ka ļoti ilgi, tu esi ļoti jauka un silta.

Pienāca rīts.

- Mums bija tik jauka pirmā nakts kopā. Es negribu, lai tu tagad mani pamet. Paliec ar mani vēl vismaz stundiņu.
- Es centīšos, es darīšu visu, lai mans saimnieks mani neiedarbina vēl kādu brīdi.

Garažā ienāca Streety, iekāpj Opelī, un mēģina iedarbināt, bet tas viņam neizdodas.

- Opeli, tev labi izdodas. Dari vēl tā, vēl, neļauj saimniekam tevi iedarbināt, mani tas uzbudina.
- Es darīšu visu ko tu vēlies, bet viņš man iesita pa stūri, man sāp, pēc 5 minūtēm es iedarbināšos.
- Es ilgošos pēc tevis, es gaidīšu tevi atpakaļ vakarā.
- Es arī ilgošos vēlreiz iekļūt tevī...

Saimnieks beidzot iedarbināja Opeli, bet viņš jau kavēja darbu, pārkāpjot satiksmes noteikumus viņš brauca cik ātri vien varēja. Līdz lielā ātrumā ietriecās pretī braucosā autobusā. Streety, automašīnas saimnieks, smagā stāvoklī tiek aizvests uz slimnīcu. Opel sadragātais ķermenis tika aizvilkts uz garažu.

- Kas ar tevi noticis? Mīļais Opelīt, kas noticis? Runā ar mani. Neklusē! Opelīt, tu man esi vajadzīgs. Es bez tevis nevaru, runā ar mani!

Opelis bija miris. Garaža bija uz sabrukuma robežas, bet viņa turējās. Viņa pārvarēja skumjas un katru dienu vēroja sevī esošo Opeļa līķi. Garaža lēnām kļuva par nekrofīli, līdz kādu vakaru Opeļa līķis tika seksuāli izmantots. Un tas atkārtojās katru vakaru līdz Streety atgriezās no slimnīcas un Opeļa līķi aizveda uz autokapsētu. Garažā uzradās Ferrari, bet pat tāds skaistulis nespēja izmainīt Garažas vēlmes pēc līķiem. Garaža nevēlējās dzīvu auto, viņa gribēja līķi. Viņa vairs nespēja mīlēt īstu, dzīvu auto.
Garažas dzīvē iestājās krīze, viņa ienīda sevī dzīvojošo Ferrari, viņa nevarēja iemīlēt šo auto. Viņa vēlējās tikai Ferrari nāvi.

Blakus mājā ievācās Ralfa Šumahera bijusī sieva. Bet viņa tur nedzīvoja ilgi, tikai 8 mēnešus, līdz bijusī Šumahere pārvācās uz dzīvi pie Streety. Arī viņai bija Ferrari. Bet diviem auto garaža bija pārāk maza. Tāpēc Streety izdomāja nojaukt garažu. Viņš izņēma visu, kas atradās garažā, un iekāpa savā Ferrari.

Ferarri saka garažai:
- Tu tik ilgi gribēji manu nāvi. Tu to nesagaidīsi. Tu pati drīz mirsi. Tevi nositīs. Tu jutīsi sāpēs, līdz sabruksi. Un man un manam jaunajam draugam, otram Ferrari būs viena, kopīga Garaža. Mēs būsim laimīga ģimene, divi vīri un sieva.
- Es tev vēl pieminēšu To. Tava jaunā Garaža tiks uzcelta uz maniem pamatiem un ES spokošos. Es nelikšu jums mieru. Jūs visi mirsiet. Es jūs iznīcināšu, visus...

Streety izbrauca savu Ferrari ārpus garažas. Jau pēc pāris stundām garaža nebija. Pēc dažām dienām tajā vietā bija jauna, divvietīga Garaža, kurā jau stāvēja abi Ferrari.

- Čau sievas vīr, kā šodien jūties?
- Lieliski, sievas vīr, kurš pirmais šonakt izklaidēs sievu?
- Pirmais, kurš iedarbinās sev signalizāciju varēs izklaidēt sievu, līdz rītam.
- Labi.

Streety Ferrari iedarbināja signalizāciju ātrāk nekā bijušā Šumahera sievas Ferrari.

- Sievas vīr, labi, tu uzvarēji, ņem mūsu sievu un izklaidē, es tikmēr skatoties ko tu dari, mēģināšu aizmigt.

Pamodās Garaža un saka:
- Labāk jūs abi mani izklaidējiet, trijatā jautrāk...