Es ieklausos!!!
26. nov 2010. 14:34
Es ieklausos... Šķiet, ka mani
Šai brīdī kāds atceras...
Kā mūzika - neatvairāmi
Un mānīgi smaržojošs dārzs.
Kā atmiņa - līdzīga dvašai,
Kā smaids, ko ar pūlēm jauš...
Kā cerība, kurai pašai
Jau sen vairs cerības nav.
Kā lai zinu, ko es gaidu,
Ja pat sirds to neizprot..
Vien klausos un jūtu smaidu,
Kurš negrib no manis neko.
/dzejoļa autors Fernandu Pesoa/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Jānis K. 28. nov 2010. 03:23Es ieklausos tumšajā naktī,kad drūmas domas man sirdi māc,tad ceību stariņs man atspīd -kaut tāls.
alberts d. 26. nov 2010. 22:16Ieklausos naktì-tur domas püces spärniem trauc,tavs smaids ar vèju trauc,tik netverams un tomèr dzìvs...
Dzēsts profils
26. nov 2010. 16:00Paveru grāmatu - Tava smarža,
Tik tuva un pazīstama
Neiraut to no atmiņas manas
Lasu es grāmatu
Un maigi mulstu,
abiem mums gaumes
Tik līdzīgas - gaišas
Grāmata ko veru -
Kamasutra saucas!
Atvaino - dr`1ikst smieties - es pati to tikko sacereeju!
Frēzija v. 26. nov 2010. 15:47
Varbūt kādreiz nejauša būs tikšanās,
Mazliet sāpēs, bet cits neviens to nezinās.....
Bet, kas reiz bijis pieder tikai Tev un man
Kuram vairāk, kuram mazāk, to nezinu es gan!
Paiet bēdas, pienāk prieks,
Jo, tā ir jānotiek.....
Tikai - jāprot sagaidīt...... :)
krāpniece
Skaidrite L. 26. nov 2010. 15:44mēs visi gaidām mīlestības brīnumu
Vasilijs P. 26. nov 2010. 15:18Nosacijums-dokumenti-Tu-mazie-tev jabut maksimali....drosai.