Skumjām netici, draugs,
Skumjas vājajos dzīvo,
Redzi, pīpenes plaukst
Smilgās, vējā kas plīvo.
Tur ir smeldze un prieks,
Prieks par smeldzi ir pārāks.
Un, ja nediena lieks,
Vai par ziedu tu vārāks?
Ziemās virpuļos sniegs,
Drīz nāks jūnija elpa,
Mūžam dzīvs paliek prieks,
Tavās krūtīs tam telpa.
/dzejoļa autors Andris Priedītis/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38714
Skumjas var aizdzit tik ta.....
Labāk raksti prozu,tie pantiņi jau kļūst apnicīgi.
Neskumsti draugs drīz būs pavasaris..
Salūzt sapni
Apmulst sirdis
Un salūzusie sapni
Apmulsusās sirdis
Klūst par vientulām salām,
Kuru kausos vientulība plūst pār malām
Vairs nav svarīgi cik
Ir nepieciesams zināt tik
Vai sirdīm pietrūkst sapnu
Vai sapniem pietrūkst sirdis
Bet vai nav vienalgs
Visiem grēciniekiem tā pati alga
Atrisinājuma nav
Un atkal
Apmulst sirdis,
Salūzt sapni
Un apmulsusās sirdis,
Salūzusie sapni
atkal
Klūst par vientulām salām
Autore:Dzejniecīte
Ieteikt draugiem!