Ir saule, debesis,
Un maize abrā rūgst.
Un bērni dzimst -
Nekā jau nepietrūkst.
Bet skaidri jūti,
Pirmais sniegs kad snieg,
Ka nepietrūkst,
Bet arī nepietiek.
Jo tas, kas dabūts,
It nekur nav liekams,
Un tas, kas liekams,
Ir tik nepietiekams.
Un tad, kad zvaigzne krīt,
Tā it kā iekož:
Viss nepaliekošs ir
Un nepietiekams.
/dzejoļa autors Imants Ziedonis/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Izpostīta zeme .
Un patiešām nekā jau nepietrūkst , jo katra diena , ko tu dzīvo , ir īpaša diena.
Jā, Ziedoņa dzeja jau nevar nepatikt!