Garām namiem žilbinot un spīdot,
Zelta acīm sliedes vērodams,
Bezgalīgiem drāšu tīkliem īdot,
Aizskrien tramvajs, tumsā zvērodams.

Alejās zem piesnigušiem zariem
Nāk jau pusnakts miera eņgelis,
Pavadīts no baltiem debess gariem -
Lūdzot augšup rokas pacēlis.

Tad vēl skan un apklust soļi klonā,
Aizmirdz zelta matu pīnijas . . .
Un tik sniedziņš vien vairs pusnakts fonā
Zīmē baltas ziedu līnijas.

/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/