Cik īss ir mūsu laiks.
Te atrodu dzintaru jūrmalā, basām kājām pa liedagu ejot,
Te vējš kā nebēdnis manos matos slēpdamies klejo.
Un te jau ziema…
Un vientuļa sniegpārsla nokrīt uz plaukstas un tūdaļ zūd.
Es nelūdzu daudz, tikai to, lai laiks, kas tik ātri skrien garām,
Atļauj man vienmēr ceļā,
Ceļā uz sevi būt.