************ :(

Tev savu laiku atdodu, bet zini,
ka manā laikā strazdi neziemo.
Tur ir gan rūgts, gan piparots un salds,
un kaut kas ļoti nenoplūkts.
Ja vēlies, vari manu laiku pieņemt
un vilkt par naktskreklu, ja tīk, –
tas naktīs tev par mani stāstīs
un glāstot maigos sapņos tīs.
Mans laiks ir reizēm skabargains un ass,
bet reizēm aicinošs un pretimnākošs,
tāds – it kā bārenis starp mums,
tāds reizēm nesaprasts un nošmulētu muti.
Tev savu laiku atdodu, bet zini,
ka tam ir mana sirds un prāts,
un, ja tas tā, tad piesargies
ar mani vienos ratos kāpt…
Jo – tad es vēlēšos daudz vairāk,
daudz vairāk tevi blakus just,
lai sārts tiek iekurts kalna galā,
un augumi lai sačukstas.
Tev savu laiku atdodu, bet zini
ka mani neatrunās it neviens,
ka es pēc tevis cauri gadsimtiem
un cauri sirmiem bērziem iešu.
/Ivars Strautiņš/

Sirsnigi pateicos Britnijas Spersas kundzei par iespeju redzet Dzivaja etera.tadel ieprieks apsveicu 2 decembra Dzimsanas diena.