Dienas vizot un līgojot gājušas-
Tā kā buras gar krastmalu iet.
Nu kā vēji pret rietu tās stājušas,
Tikai sirds vēl-tā sapņo un dzied.
Visas vasaras, vasaras zeltītās
It kā gaistoši mākoņi skrien,
Bet,ja dziesmai un mīlai tu velti tās,
Viņas staro un smaržo arvien.
/Leonīds Breikšs./