Tavas dienas piebirušas zilas rasas,
Tavas dienas ganāmpulkos kopā lasās.
Tavas dienas brūnās vīzēs staigājušas,
Tavas dienas puiku grieztās svilpēs klaigājušas.
Tavas dienas ieaugušas rudzu ziedos,
Saulē sprēgājušas,
Mērcējušās lietū.
Vai tad viegli
Tavas dienas zibējušas?
Bet labiem cilvēkiem tās labu gribējušas.
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Forši...
TAVS dzejolis man pielipa,kā pļiķis mazam bērnam pie dibena.
un-nepatiksanas-tikko sanemu zinu no Raianas kundzes.
..Ko vairs domāt...pieņemu visas savas dienas kā savējās...gan mērcētās, gan pielijušās, gan priecīgās...ga šo skaisto patreizējo dienu!!!..SUPER!!!!...nedomāju par aizgājušajām, priecājos par ŠODIENU....tik baltu, tik tīru...liekas, ka visu sāpīgo , skumjo ir apsegusi šī baltā sniega sega....acis piebirušas ar sniega mirdzošo baltumu....sirdī sarmas trauslums un skaistums....ehhhhhhh .....un mīlēt gribas kādu!!!! ..paņemt aiz rokas un skriet pa šo balto pasauli...līdz nogurumam...tad iekrist sniegā un ļauties divvientulības burvībai!!
Patiesi skaisti