Es gaidu, es gaidu ik dienas,
Ka brīnums pie manis reiz nāks
Un visas pelēkās sienas
Kā saule vizuļot sāks.

Varbūt tas taustāms būs rokām,
Varbūt to varēs tik jaust,
Varbūt tas atnāks caur mokām
Vai viegli-kā saulīte aust.

Kad sirdī nemiers būs rimis,
Tas nemiers, kas vajā un plēš,
Es zināšu: brīnums ir dzimis
Un dvēseles tumsu man dzēš.

Es gaidu, nemitos gaidīt
Un ticu, ka brīnums reiz nāks.
Šī ticība atļauj man smaidīt,
Kad sirdi spiež ikdienas vāks.
/Elīna Zālīte/