Tās rozes, ko nolauza vēji!
3. dec 2010. 12:19
Tās rozes, ko nolauza vēji,
Aizgāja vakara mākoņos sārtot.
Es kavējos dārzā vēl ilgi
Pie atvērtiem vārtiem...
Tās rozes, kas palika sniegos,
Es pārvērtu lūgšanā svētā,
Lai saredz zeme un debess,
Cik atmiņas pilnas ar rētām...
Ja atkal puteņi sāksies,
Vējš rīkstes sejā man trieks,
Es celšos, es rožu vietā
Gribu vēlreiz caur vējklaidām iet...
Es apsnigšu baltin balta
Kā sniegainēs ceļinieks,
Un paliks aiz manis rozes,
Rozes, dzeja, sveces un prieks...
/S.Kaldupe/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vasilijs P. 5. dec 2010. 09:36Ar Milestibu no Latvijas!
Luna L. 4. dec 2010. 02:15Jā, tā ir...sieviete vienmēr piecelsies, lai ietu talāk,...paldies , Nikita!
Medus M. 3. dec 2010. 17:23 Dzeja jauka.
Rozes ir jāmīl un jāieziemo...
Ja iznīkst, nav problēmu iegādāties citas...
Jānis K. 3. dec 2010. 12:44Rozees ataugs, ja tik salā saknes neizsalts.
nadya c. 3. dec 2010. 12:23baiga pašparliecinašana man gan liekas ka pec tadam lielibam diezvai tur paliks rozes