Katrs cilvēks, kuru satiekam savā dzīvē ir sūtīts ar noteiktu mērķi. Tikai kādu? Vai, lai kļūtu par mūsu draugu, dzīvesbiedru, atbalstu, labu paziņu...? Bet varbūt kāds ne visai labs un uzticams, lai gūstam pieredzi, esam vērīgāki, uzmanīgāki savā turpmākajā izvēlē? Varbūt mums priekšā stāv tikšanās ar mūsu labāko draugu, varbūt mūsu mīlestība varbūt, varbūt varbūt...tā var bezgalīgi turpināt uzskaitīt, katram mums savas dzīves prioritātes...
Reti kuriem palaimējas un tie ātri sastop savus "īstos"; cilvēkus. Lielākoties mēs izbrienam caur lielām mēslu čupām, kamēr tiekam pie tā pēc kā esam alkuši...vai arī netiekam nekad...tikai alkstam, meklējam, ceram...līdz nogurstam un vairs neko negribam - samierināmies un turpinām eksistēt...
Simtiem reižu pārbaudiet jebkuru jaunienācēju jūsu dzīvē pirms nosaukt viņu par draugu vai sākt uzticēties! Lai nesanāk tā, ka iebrienam mēslos un tur arī paliekam...