Kad pamodīsies nakts,
es noticēšu,
ka kaut kur baltiem rakstiem
gaiši logi zied,

un Ziemassvētku eņģelītis
pa piesniguša meža taku
stabulēdams iet.

Kad pamodīsies nakts,
es atcerēšos,
kā ziema laukus noklāj
siltām villainēm
un debesis zilzilās naktīs
ir pilnas sārtām dzērvenēm.
Kad pamodīsies nakts,
es uzgleznošu
sniegbaltus laukus meža ielokā,
un iešu pie šīs gleznas ciemos
kā rūķis brīnumpasakā…

/dzejoļa autors Viktorija, Dublin, 2008/