To skaisto brīžu dabā
Nekad man neapnikt,
Kad koki balti klājas
Un lēni beidzis snigt.
Kļūst domas miera pilnas
Kā zari sniegainie,
Ik pārslā zieds un zvaigzne
Šķiet vienots lieglaimei.
Bet ilgas klusinātas
Kā strauts zem sniegiem tvirts-
Vēl tālu laiks, vēl gana,
Pirms veras zied un sirds.

Austra Dāle