Zaļš egles zars uz balti klāta galda
Par mīlestības mūžīgumu pauž,
Un visā telpā ceļas smarža salda.
Šķiet, Tava dzīvā roka mani glauž
Un sapnim īstenību noliek blaku;
Gars saskanīgi maigas ainas auž.
Kāds miers un klusums! Ne vairs vārdu saku,
Tik redzu: staro zaļais egles zars
Un paver mūžību kā dziļu aku,
-Uz balta galda zaļais egles zars.

Zinaīda Lazda