Skaists, skaists šis skūpsts, kas manu pieri skāris
uz visu mūžu kļūst par dziļu rētu.
Nekad es nepacelšos viņam pāri.
Pat tad, ja arī mani spārni spētu
un nestu augšup, sirdi apžilbinot,
un visa pasaule man piederētu…
Tad ne jau tālab, ka, to visu zinot,
es, it kā pazaudējis zvaigžņu kāri,
pēc kaut kā augstāka vairs nesteidzinos…
Skaists, skaists šis skūpsts, kas manu pieri skāris.

Leons Briedis