Viņi ir priecīgi

par saviem bērniem, kas nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka bērni ir mājās un nav uz ielas;

par ienākumu nodokli, kas tiem jāmaksā, jo tas nozīmē, ka viņiem ir darbs;

par nekārtīgo māju, kas jāsakopj pēc viesībām, jo tas nozīmē, ka pie viņiem ir bijuši draugi;

par apģērbu, kas tiem kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka viņiem ir, ko ēst;

par ēnu, kas noraugās to darbos, jo tas nozīmē, ka viņi ir saule;

par mauriņu, kas jāpļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka viņiem ir mājas;

par sūdzībām par viņu valdību, jo tas nozīmē, ka viņiem ir vārda brīvība;

par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka viņi dzird;

par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka tiem ir drēbes;

par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka viņi varēja strādāt;

par modinātājpūlksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīme, ka viņi ir dzīvi!