...kurš no zirgiem ir kurš?...

17. jan 2011. 17:45

..bieži šeit ir lasāmi ieraksti, jautājumi par likteni...Vieni domā , ka tas ir fatāls, citi, ka to var cilvēks pats ietekmēt...
Lasu "Ēd, lūdzies , mīli"...
...patika autores rakstītais.."Cilvēks nav marionete Dieva rokās, nedz arī pilnīgs sava likteņa noteicējs;viņā ir kaut kas no abiem. Mēs traucamies cauri dzīvei kā cirka artisti, kas balansē uz diviem līdzās skrejošiem zirgiem - viena kāja uz zirga, vārdā "liktenis", otra uz zirga, vārdā "brīvā griba". Un mums ik dienas nākas uzdot sev jautājumu: kurš no zirgiem ir kurš???? Par kuru no tiem man jāpārstāj raizēties, jo tas nav manā pārziņā, un kuru ar visiem spēkiem jācenšas noturēt grožos?.."
...ir lietas, kuras mēs tiešām nevaram mainīt..tās ir ierakstītas liktenī, mums piedzimstot...ir lietas, kuras, ja paši maināmies, ...varam  likteņa stūri pagriezt vajadzīgā virzienā...tāpēc, sev šodien atgadināju šo zināmo patiesību ...un ziniet, nemaz tik viegki nav pateikt...kurš no zirgiem ir kurš?
..ir vērts aizdomāties...
...

Atslegas vārdi: mīlestība34028, dzīve38592, attiecības38696, dzīves jēga...0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (8)

Dzēsts profils 18. jan 2011. 05:10

Nevajag saspringt.
Mums kājas tikai divas.
Cik zirgi zem tām kājām mainās...

Šķietamība ir tiktāl,'
cik tu tici.
(ja nenes zirgs, velk suns,
(romantiski-sieva)),
ja aiz slinkuma par invalīdu
nekautrējies būt.

Diegabikši!
Ir procenta noteiktā un maināmā daļa

Lara L. 17. jan 2011. 21:03

Tā "brīvā griba" ir tikai šķietama. Tai brīdī, kad mēs, kaut ko gribam, arī kāds liek to gribēt un tas jau ir tas liktenis.

Dzēsts profils 17. jan 2011. 19:21

Liktenis mums dāvā dzīvību ...Tā kā mūsu brīvā griba nav dzisusi, domāju, būs taisnība, ka liktenis valda pār pusi no mūsu darbiem, bet otru pusi vai drusku mazāk tas atstāj lemt mums pašiem..., liktenis vada tos , kuri ļaujas , kuri pretojas - tos velk ...

Alise .. 17. jan 2011. 18:44

.laikam  tāpēc, Alda, ka  nav nemaz tik viegli dzīvot pēc tiem 10 Dieva baušļiem...un tā mēs to karmas trauku piepildām ar negatīvo..

Dzēsts profils 17. jan 2011. 18:37
Alla L. 17. jan 2011. 18:36

Dīvaini, bet nezin kāpēc visi karmu saista ar slikto, starp citu arī tiem kas ir saskaņā ar sevi un jūtās laimīgi ir karmas nopelns, ja tam tic. Manuprāt mēs labo vairs nemaz neredzam, ja notiek kaut kas slikts, jā, vainīga karma vai vēl sazin kas. Jā tiem zirgiem gan piekrītu, viens ir brīvā griba, manuprāt svarīgākais, jo paši sevi ierobežojam nu ļoti bieži- ko citi padomās utt., taču varam taču beidzot ļauties, jo paši taču dzīvojam savu unikālo vienreizējo dzīvi un vai tad tas nav forši pamosties no rīta un zināt atkal viena diena tuvāk pavasarim!

Alise .. 17. jan 2011. 18:04

..Sandija, par karmu esmu daudz lasījusi...dom;aju, ka lielākoties šo karmu sakrājam ..šeit ,uz zemes...tad nu arī par to maksājam, kad katmas trauks iet pāri malai...man kaut kā šie divi zirgi nesaistās ar karmu...lai gan, tā jau arī ir mūsu brīvā griba, kādu karmu šeit sev veidojam...Katrā ziņā , šie ir diskutējami jautājumi, par kuriem katram ir savs viedoklis....izejot no savas dzīves pieredzes...!..Protams, ja cilvēks galīgi iet projām no sava likteņa ceļa, tad vadzis lūzt...un nāks maksāt diezgan skarbi...!..vienu gan zinu no savas pieredzes, ja dzīvē sākās negatīvo notikumu virkne, kaut ko daru vai domāju nepareizi...laiks apstāties un padomāt!!!...bet šis bloga ierakst vairāk man lika aizdomāties  par to, ko es būtu varējusi savā liktenī mainīt..., kad esmu cīnījusies mainīt to, kas nebija manos spēkos mainīt!

Dzēsts profils 17. jan 2011. 17:57

manā skatījumā,viens no zirgiem varētu būt,mans personīgais dzīves gājums...mana karma,ko es spēju kaut nedaudz,bet ar saviem labajiem vai sliktajiem darbiem grozīt....otrs zirgs varētu būt mums līdzās esošo cilvēku...varbūt pat lielākas cilvēku grupas,vienas pilsētas iedzīvotāju,valsts,kurā dzīvojam,kontinents,kurā esam piedzimuši,kolektīvā karma,un to nu mums vieniem pašiem pagrūti grozīt,tur svarīga saskaņota,kolektīva rīcība...kas pareizi rīkojoties,spēj mainīt arī mūsu personīgo karmu...te nu mēs varētu par savu mīļo dzimteni parunāt...cik daudz pēdējā laikā mēs izsakām nosodījuma valstij...bet,kas ir valsts...mēs cilvēki...

Autorizācija

Ienākt