Es tevi ieraudzīju ar nazi rokās
un mizojot kartupeļus.
Es tevi ieraudzīju
un iemīlējos.

Tagad,kad esmu vecs
un tu esi slima,
mūsu labākās zāles
ir kartupeļu mizas,
ko mēs uzliekam
uz sūrstošām atmiņām
un tad tās norimst.

bērni teica: "ko jūs tās mizas glabājat?
atdodiet labāk cūkām!"

Bet cūkas jau nesapratīs, ka mizas no kartupeļiem
ir mūsu, cūku un bērnu sākums...

atceries,kā tu meti mizas uz grīdas,
kamēr vēries manī?
nu, lūk!

mēs bērniem to nekad neesam stāstījuši,
ka kartupeļu mizas
varētu kļūt par
mūsu
ģimenes relikviju...

Tagad, kad esmu vecs
un tu esi slima,
mēs varētu ēst
tikai kartupeļus,

ja būtu,kas nomizo...