..ziņa par Mārtiņa Freimaņa aiziešanu mani šodien izsita no sliedēm...un vēlreiz sapratu, ka tiešām katra diena jādzīvo kā pēdējā..!!!!!.jo diez vai vakar Mārtiņš maz iedomājās, ka tā bija viņam pēdējā atvēlētā diena...!...
...atceros, ka pirmo reizi vispār par viņu uzzināju skatoties izrādi"Kaupēns..."...toreiz biju sajūsmā par viņa aktiera dotībām....atbraucu mājās vēlu naktī, bet vienalga, atcerējos , ka par viņu bija rakstīts "Santā"...( toreiz nepievērsu tam rakstam uzmanību), bet tad, pēc izrādes to atradu un izlasīju.....žēl, bezgala žēl...!
...un vēl sapratu, ka par maz priecājos par dzīvi...
Atslegas vārdi: mīlestība34035, dzīve38617, attiecības38715
Uzzibsnīt nenozīmē pa tukšo nodzīvot slēpjoties aiz skaitiem vārdiem-
...daži cilvēki dzīvo ...ļoti ātri - uzzibsnot , un krītot nebūtībā ..., aiz dažiem paliek viņu dvēseles pēdas , kas vēl ilgi dzīvo dzejā un skan dziesmās...
...zini, Janek, es arī laikam tā darīšu!....
Smags zaudējums, cilvēks. daiļrades augsotnē, es šodien iedzēru, lai Mārtiņam viegli pelni, - sūdīgi sanāca
..jā, Soņja, ,,viņš sadega ātri...varbūt par ātri dzīvoja?...bet tā jau ir ar mākslas cilvēkiem...viņi ir emociju cilvēki, gan jau viņam sirdī bija kāda sāpe., kuru viņš ir paņemis tagad līdz...!.kā Tu saki- ap sirdi auksti!...
..atkal pārdomas , izlasot Tevis rakstīto...
Tu tik jauki uzrakstīji!
Jā, man arī šī ziņa bija nu ļoti negaidīta un šokejoša. Līdzjūtība visiem radiniekiem, draugiem , faniem... Alisīt, Mārtiņs kā reiz dzīvoja tā- kā vienai dienai, kā rītdienas nebūtu , nevajag tā. Gadus atpakaļ mums sanāca tāda "šapočnoje znakomstvo", jo strādaju blakus bāram "Sarkans", kur viņs dikti mīlēja uzdzīvot, tajā laikā kā reiz viņam bija parādījusies Pepe..par to mēs arī sākām sarunu... Diemžēl, Mārtiņš loti pofigistiski izturējās pret savu veselību, arī alko lietoja apbrīnojamās dozās un regulāri, tas , protams, par labu nenāca viņa veselībai. .... Skumji... Viņš bija cilvēks , kuram bija tik daudz labo domu, labu vārdu citiem, siltuma citiem, lai arī pašam ap sirdi bija auksti .... Viņam vēl tik daudz bija ko darīt ..
skumji...man Mārtiņš atmiņā paliks ar savu stāstu par sunīti Pepiju, viņš bija vientuļš, bet ar plašu sirdi...
Paldies Tev Alisīt, man arī bija skumju brīdis.
si zina nespej atstat nevienu vienaldzigu.skumji,ka vins aizgaja,tas liek aizdomaties par savu dzivi un ka mes vinu dzivojam, ka var pienakt diena ,ka mus vienkarsi nebus
Izsaku vis dziļāko līdzjūtību viņa tuviniekiem un faniem....un ne tikai.....mums visiem viņa ļoti pietrūks.......Mārtiņ Tu aizgāji par ātru.....mums Tevis pietrūkst
Skumji...
ja gribas rauda't - raudi.. aizturētas asaras nodara lielāku skādi, kā tad, kad plūst pa vaigiem..)) jūties tā, kā dvēselīte prasa un tā būs vispareizāk..))
..nu ir man šodien jāraud..un daru to!...kā teica indiešu ajūrvēdas ārsts...ja kaut kas notiek ar mašīnu, tad uzreiz tā tiek remontēta, bet, kad veselībā ir problēmas, tad nu velkam tā līdz pēdējam..tā ir ,Aivar, kā Tu saki...ar to jau mēs daudzi grēkojam!
..jani, bet vēl vienas manas pārdomas...vai tad cilvēka dzīve ir nejaušība?...nē, tātad arī viņa aiziešana tāda nav..!...acīmredzot, viņam noliktais laiks ir iztecējis...!
gudri jau pam\ācu, bet pats tāpat grēkoju.. šodien nav laika, rīt nav patikšanas , bet parīt jau vairs liekas, ka nav vajadzīgs.. kad dzīvi sāku ***otrreiz***, sapratu, ka jāpiebremzē skrējiens.. domāju, ka mārtiņš gribēja paspēt visur.. varbūt izdevās uz brīdi.. bet nu ir , kā ir.. uz fanu galdiem deg svecītes..))
Alise Tu neesi vienīgā kuru šī ziņa iedzina pardomās..... es esu 12 gadus vecāks par viņu un vienalga sapratu cik maz esu paspējis... un cik iepēju palaidis vienkārši garām...... Jā veselībai protams jāseko, bet ir arī vienkārši nelaimes gadījumi.....
..jā, Aivar, Tev taisnība...bliežam tikai uz priekšu...tas jāpaspēj, šis jāpaspēj...un beigās vairs nekas nav jāpaspēj!
un vē, alisīt, vajag arī tomēr piedomāt pie savām hroniskajām veselības problēmām.. un tās risināt.. tad daudz ilgāk varēs priecāties par dzīvi..))