Gribas pavasari...

3. feb 2011. 12:24

Es norauju gabaliņu no debesīm un izberzēju ar to acis.Mēģinu saskatīt cik tālu vel pavasaris.Gribas pakāpties uz kādas sniega kaudzes un ar krāsainu otu uzzīmēt ābelei ziedus,saulei starus,putniem dziesmas,cilvēkiem smaidu....Man ir tikai izdīdzis kartupelis - bāliem ūdeņainiem asniem.Pieticīgi.

Atslegas vārdi: laiks22

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Dzēsts profils 3. feb 2011. 13:15

domai   


Moon M. 3. feb 2011. 12:33


Aiz loga pūkainas sniegpāŗslas krīt
Un lēnām savijas pēdējā valsī.
Vēl salušās peļķēs spoguļo rīts
Un aukstas debesīs zvaigžņu balsis.

Bet blakus pavasari jau jūt,
Iet ziema prom ar uzmestu lūpu.
Ar laukiem un mežiem vēl kopā būt...
Bet visam dabā jau citas rūpes.

No ziemas atvadās saules stars,
Strauts, atraisījies no ledus skavām,
Jau strauji joņo, kur pavasar’s
To smaidīdams sagaida vītolu gravā.

Tur piesaulē lēnām pamostas mežs,
Nost purina sniega pelējumu.
Tas kautrīgu skatienu kupenā vērš,
Kur sniegpulkstenīts sāk starojumu...

Nāk dabas mošanās mirkļa prieks
Un pirmās dzīvības trauslā dvesma...
Tik aizkustinoši mīļa mums šķiet
Sengaidītā pavasara vēsma...

Autorizācija

Ienākt