Manī mīt četri gadalaiki, noslēpums vien kā tie mainās
Publika neko nejutīs, tev tas būs jāizdzīvo ainās

Pirmais, kas iemīl un aizmirstas, neprātīgs sienāzis čīgā
otrais – meklējot mētājās Ņujorkā, Londonā, Rīgā

Trešais sapņoja nolēkt no pasaules malas tur, kur vēl nav lēcis neviens
ceturtais - sasniegs korāļu salas, līdz plīsīs tam pavediens

Viss, ko es stāstu ir beidzies. Nekad nav bijis vai sen aizmirsies
Mēs , protams, varam censties, bet mums nekad vairs nebūs kur noslēpties

Bet tai dienā, kad tu pienāksi tuvāk un mēs nerunāsim “mans vai mana”
Es būšu mierīga, un tu tāpat
mums būs gana...