Tik daudz.

6. feb 2011. 13:24

Uzsmaidīt
Un roku pasniegt,
Teikt labu vārdu
Vai mierinošu roku uzlikt plecam.

Tik maz...
Tik daudz...

Hei!
Smej mana kaprīze
Saķer vēju un sasien mezglā,
Jūru izžāvē sausu,
Vārnu pelēko nokrāso baltu
Un ziemā - stindzinošā un saltā
Iekliedz lāčausī pūkainā
- Augšā, guļava!
Visu pasauli ieliec man saujā
Un nedomā!

Nāc!
Nāc līdz!
Skriesim, pasauli mainīsim,
Kalnu par oli taisīsim,
No ķirbja karieti uzbursim,
Ubagu princī vērtīsim
Nu?!
Ko čamājies!

Ak, tu, mana mazā
Guli un neklaigā.

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Dzēsts profils 6. feb 2011. 13:57

Dzēsts profils 6. feb 2011. 13:26

eh                   http://www.youtube.com/watch?v=EH5u1Az84Wo

Autorizācija

Ienākt