Uzsmaidīt
Un roku pasniegt,
Teikt labu vārdu
Vai mierinošu roku uzlikt plecam.
Tik maz...
Tik daudz...
Hei!
Smej mana kaprīze
Saķer vēju un sasien mezglā,
Jūru izžāvē sausu,
Vārnu pelēko nokrāso baltu
Un ziemā - stindzinošā un saltā
Iekliedz lāčausī pūkainā
- Augšā, guļava!
Visu pasauli ieliec man saujā
Un nedomā!
Nāc!
Nāc līdz!
Skriesim, pasauli mainīsim,
Kalnu par oli taisīsim,
No ķirbja karieti uzbursim,
Ubagu princī vērtīsim
Nu?!
Ko čamājies!
Ak, tu, mana mazā
Guli un neklaigā.
Atslegas vārdi: dzeja18356