Kam zilas acis, tas ir patiesīgs.
    \K. Lielozols, Nīca.\

Kam ir zilas acis, tie ir godīgi cilvēki, kam ir brūnas, tie ir negodīgi.
    \M. Macpāne, Alsunga.\

Sarkanas acis ir dusmīgiem cilvēkiem.
    \P. Š., Rauna.\

Ja cilvēkam brūnas acis, tad tas ātrsirdīgs.
    \L. Seržante, Aloja.\

Cilvēki, kuriem brūnas acis, tie ir lieli pavēlētāji.
    \A. Smilga, Gaiķi.\

Cilvēki, kuriem brūnas acis, ir noteiktas dabas, kam pelēkas - nenoteiktas.
    \A. Smilga, Gaiķi.\

Kam brūnas acis, tas ir viltīgs.
    \K. Corbiks, Jelgava.\

Tādam cilvēkam, kas acis mirkšķina, nevar nekā uzticēt.
    \L. Pogule, Gatarta.\

Cilvēki, kam brūnas acis, ir viltīgi.
    \A. Smilga, Gaiķi.\

Tāds cilvēks, kam ir šauras acis, ir viltīgs.
    \L. Pogule, Gatarta.\

Kad cilvēkam viena acs brūna un otra zila, tad teic ka tāds cilvēks nav uzticams.
    \K. Lielozols, Nīca.\

Ja cilvēkam dažādas krāsas acis, tad viņš dzīvē būs ļoti laimīgs.
    \A.Šulcs, Krievijas pierobeža.\

Melnacīgs un sārtvaidzis jauneklis ir dusmīgs, turpretim sarkaniem matiem ļoti viltīgs. No acīm vien pazinu bezsirdīgu tēva dēlu,melnas acis, sārti vaigi, kā uguns dzirkstelītes.
    \K. Bika, Gaujiena.\

Tas cilvēks, kam melnas acis, ir zvērīgs.
        \H. Skujiņš, Smiltene.\

Kam melnas acis, tas ir viltīgs cilvēks.
        \P. Zeltiņa, Ikšķile.\


Kod pi cylvāka mozys acs, itys pīzīmēj, ka taids cylvāks ir cīši skūps un dusmeigs.
        \V. Podis, Rēzekne.\


Meita ar šaurām acīm nekad ātri nedabūs bērnu.
        \K. Ķuze, Annas muiža.\


Kam lielas uz āru izspiedušās acis, ar lieliem baltumiem, tā vīriešiem, kā sievietēm, tiem ir ārlaulības bērni.
        \K. Ķuze, Annas muiža.\


Kam acis ir miglainas, tas ir zaglis.
        \P. Š., Rauna.\

Ja acu kaktiņos daudz gaļas, tad ilgi dzīvosi, ja maz, tad ātri mirsi.
        \J. Zvaigzne, Rēzekne.\


Kas nevar otram acīs skatīties, tas ir slikts cilvēks.
        \P. Š., Rauna.\


Kam acis baidās, no tumsas pārejot gaismā, tam daudz grēku.
    \A. Korsaks, Ezere.\

Cilvēks, kam saulē skatoties acis neasaro, esot svēts.
        \E. Bērziņa, Mālpils.\

Ja acs asaro,- esi aizliegtu rakstu lasījis.
        \J. Jakāns, Bebrene.\

Ja acīs ielaiž ziepju putas, tad var daudz skaidrāk redzēt. Ziepes izcērt acis.
        \N. Rudzīte, Nogale.\

Ja no acu plakstiņa izkritusi spalviņa, tad tā jāaizliek aiz kakla un kaut kas jāvēlas, tad tas piepildās.
        \A. Miezīte, Rīga.\

Ja acij izkritušo skropstu aizmet azotē, tad, ko vēlas, tas piepildās.
        \A. Miezīte, Rīga.\

Kad no acu plakstiņa nobirst uz vaiga kāda skropste, tad tam, kas to ierauga, vajaga paņemt un aizmest aiz kakla, tad būs laime.
        \A. Auziņa, Rīga.\

No acu plakstiņiem ja izkrīt skropsts, tad vajaga to paņemt un ielikt matos un kaut ko iedomāties, tad tas piepildīšoties.
        \L. Legzdiņa, Talsi.\

Ja ierauga kādam izkritušu acs skropstiņu, tad tam neprasot jāpaņem, jāaizbāž sevim aiz kakla un tad jāvēlas, tas tad piepildās.
        \P. Zeltiņa, Ikšķile.\

Ja kādam cilvēkam ir izkritusi acu skropstiņa, tad ja otrs to paņem un aizmet aiz krekla, tad aizmetējam gaidāma laime.
        \A. Mūrniece, Cēsis.\


Ja acu skropstiņa izkrīt, tad tā jāiemet azotē, jo tad tas, ko vēlas, piepildās. Ja otrs paņem un iemet sev, tad noņem laimi.
        \E. Lācis, Tirza.\


Ja skropsta no acīm nokrīt, tad tā jāieliek azotē, jo tā esot cilvēka laime, mazākais tai dienā ejot labi.
        \A. Zvejniece, Lubāna.\


Ja uz vaiga uzkritusi kāda acu skropstiņa, tad tā jānoņem un jāieliek padusē un jānodomā kāda vēlēšanās, tad tā piepildīsies.
        \A. Brāka, Meirāni.\


Kad izkrīt acu skropsta, tad to vajag ielikt azotē un kaut ko vēlēties, tad tas piepildoties.
        \V. Grīva, Lubāna.\


Acs skropstiņu aiz kakla aizmetot, var ko vēlēties, tad tas piepildās.
    \M. Vētra, Tirza.\


Ja skropsta izkrīt, tad vajaga turēt uz delnas un kaut ko vēlēties. Pēc tam aizpūst projām. Tad tas, ko vēlas, piepildās.
        \E. Reinbacha, Vecpiebalga.\


Ja izkrīt acu spalviņa un to aizpūšot kaut ko domā, tad tas piepildās.
        \A. Kondrāte, Veļķi.\


Kad nomazgā acis, vajaga katrreiz vispirms rokas slaucīt, tad zobi nesāp.
        \T. Dzintarkalns, Talsi.\


Tie kustoņi, kam jau pa dzimšanai vaļā acis, tie naktī neredz, bet tie atkal, kam pa dzimšanai nav atvērtu acu, tie pa nakti redz labāki kā pa dienu.
        \H. Skujiņš, Smiltene.\