Kad asaras krīt
Un sirds Tava trīc
Tu nezini
Kam paprasīt
Lai paņem šīs asaras
Lai paņem šīs sāpes
Kad asaras krīt
Un sirds Tava trīc
Kā ūdensglāze mākonī
Līdz sāk līt
Lietus tik līst
Un miglains rīts
Kad sāpes mīt
Un sirds Tava trīc
Tu nezini
Kam paprasīt
Lūdzu izņem šīs sāpes
Lūdzu paņem šīs trīsas
Atslegas vārdi: dzeja18356
Mēģini atdot šīs sāpes Visa Vienotībai Dievam,
Saki asarām , lai aizejot
ņem sāpes līdzi tās ...
un ļaujies tad -
lai līst ...
Atrodi sevī spēku pasmaidīt!
Pašai jātiek galā!
Dievam prasi,
Tas visu Tev dos
Tas Tavu sirdi atbrīvos,
Ar zelta gaismu piepildīs Tevi
mīlu un laimi sirdī sēs.