Es nelūgšu Tev zilās vizbulītes,
bet došos pļavās, kur tās šodien zied.
Man nejautā, kur meklēt pavasari,
jo sirds Tev parādīs, kur vajag iet.

Kur meklēt jūru, saules rietu kvēlo
vai ābeles, kas rozā ziediem plaukst,
Tev pateiks sirds, kas sajūt debess mieru
un saules siltumam ļauj sniegputeņos augt.

Vai pamanīji - atbruņoti, kaili
pat pūpolīši sudrabziedos vien,
un balti ceļi atklāj jaunu rītu,
kas vakardienā bradāts zābakiem.

Es nelūgšu Tev zemenītes sniegā,
tā mana Pasaka, ko man būs piepildīt,
un varbūt kādreiz, ceļā satiekoties,
tā kādu nosalušo nedaudz sasildīs.

( Gita Āboliņa, 06.02.11.)