Draudzība...
11. feb 2011. 14:05
Mēs bieži vien pieminam vārdu draudzība, ikdienā satiekamies ar saviem draugiem, runājam, smejamies,jokojam, daudz ko darām kopā! Bet tā īsti neaizdomājamies, ko gan mēs darītu, ja kādu dienu mēs paliktu vieni, ja mēs zaudētu savus draugus!??? Iespējams ar mani tas pašlaik notiek, es redzu, ka draugi no manis attālinās, it īpaši viens, mans vislabākais draugs, kuru es uzskatu par savu brāli!!!Es redzu to, bet neko nespēju izdarīt, jo viņš man neatklāj savu dvēseli!Varbūt tas ir par daudz prasīts??? Bet es uzskatu, ka draugiem ir jādalās priekos un bēdās, jo kā gan mēs spēsim viņiem palīdzēt, ja nezinām, kas viņus nomāc??? Ir sāpīgi noraudzīties, ka tava pasaule brūk, draudzība ir kā trausla vāze, ko var viegli saplēst un tad šīs smalkās, bet sirdij tik dārgās stikla lauskas izkaisīs vējš un mēs nekad vairs nesalīmēsim šo vāzi tā, lai tā būtu tik pat skaista, kā agrāk!!!Tāpēc es vēršos pie jums, dārgie draugi, novērtējiet patieso draudzību, muļķības pēc nezaudējiet patiesi uzticamus draugus, jo tādus mūsdienās ir ļoti grūti atrast!!! Patiess draugs ir tas, kuram tu vari uzticēt savu dzīvi, savu sirdi un sevi pašu!!! Tādēļ, nesāpiniet savus draugus ar neuzticēšanos, tādā veidā jūs sāpināsiet gan sevi, gan citus!!!! Draudzība ir dzīves neatņemama sastāvdaļa!!Cieniet un novērtējiet to!!!
Atslegas vārdi: draugi7960
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Aleksejs J. 12. feb 2011. 12:57
Dzēsts profils
11. feb 2011. 17:43Man arī nāktos laboties, biežāk vajadzētu patraucēt (atgādinot par sevi) vecos draugus. Lai kā arī negribētos tiem izrādīt, ka īsti neiet pašam kā vēlētos. Atkal tiekoties redzi prieku draugu acīs un, cik esi gaidīts te. Un tā, ik reiz, kad atkal tiekamies, jūti, ka tie mani aizpriedumi bija lieki.
Elita g. 11. feb 2011. 15:16Tā gadās...vismaz ar mani ir tā gadijies vnk dzīve nestāv uz vietas,kautkas mainās...un draugi pašiem negribot attālinās tiekamies arvien retāk un retāk...nju ir tā ka mans mīļums man ir divi vienā gan draugs,gan sirds draugs un nemaz nejūtos apdalīta.
Gan jau viss nostāsies savās vietās!!
Dzēsts profils
11. feb 2011. 14:35Gadās , ka draugs kaut ko noklusē ..., lai pasargātu TEVI , varbūt šis ir tiesi tāds gadījums , nenosodi viņu , nezinot iemeslus ...
Dzēsts profils
11. feb 2011. 14:34Nesatraucies tā gadās, draugi reizēm attālinās, bet vienmēr atgriežas ja otram vajadzīgi. Zinu pēc pieredzes
Ārija x. 11. feb 2011. 14:15labi, tā arī darīšu!
bet draudzības priekšnoteikums ir arī tiesības uz privātumu - ja jau tas draugs nav gatavs atklāt, kas viņu nomāc - nevar par to ļaunoties un norakstīt draudzību zaudējumos!
varbūt viņš tev nozīmē vairāk nekā Tu viņam - arī neko nepadarīsi. Varbūt vienkārši jāgaida, atklāsies, kad spēs.
Frēzija v. 11. feb 2011. 14:13Ļoti jauks rakstiņš .....tikai cilvēki baidās tam visam pietuvoties, pasaulē ir tik daudz ļaunuma......izvēle reizēm tiek izdarīta - ieritinoties savā čaulā.....tu esi pasargāts ne tikai no ļaunā, bet arī no labā.