Šodien braucu ar taksometru un taksists vārdā Ivo izstāstīja alegorisku stāstu:

Braucis viņš pa lielceļu un ceļa malā stāvējusi skaista meitene, kas balsojusi garāmbraucējus. Ivo paskatījies, nodomājis, ka smuka dāma, bet turpinājis ceļu. Pēc kāda laiciņa viņu sākusi mocīt sirdsapziņa, ka vajadzēja gan to meiteni paņemt un palīdzēt viņai nokļūt galapunktā.

Pēc brīža viņš ieraudzījis jaunu balsotāju, kas bijusi kāda večiņa. Ivo nodomājis, ka šoreiz nu gan ceļiniekam palīdzēs. Kad tante iekāpusi, viņa pamatīgi smirdējusi pēc alkohola un gribējusi pat mašīnā uzpīpēt.

Šoferītis bijis  gana nelaimīgs un pēc brīža jau lūdzis vecenīti atstāt mašīnu, samelojot, ka tālāk viņiem vairs nav pa ceļam.

Kaut kā man tas atgādināja tautas pasakas. Morāle: "ESI GATAVS IZDEVĪBAI, KAS NĀK TEV PRETĪ. OTRĀS REIZES VAIRS VAR NEBŪT. BET, JA NU TOMĒR NĀKS TĀ IZDEVĪBA, TAD VAIRS TIKAI NE TĀDĀ IZSKATĀ.