..dvēseles ceļojums...

18. feb 2011. 14:29

..Lidot...un ceļā satikt otru dvēseli,....kura bez vārdiem tev ir saprotama un pazīstama, ...kura vienkārši neko neprasa, bet priecājas, ka tu esi...!!!
Skaisti, bet ne neiespējami!!
..ko dod 100..1000 cilvēku līdzās, ja NEVIENS NO TIEM NAV TAVS CILVĒKS!...ja tas, kurš līdzās,...nesaprot, ko tev vajag,....nespēj tev pateikt to burvju vārdiņu, kurš tev dod spēku soļot tālāk....strādāt, kaut ko radīt...nespēj kopā ar tavu dvēseli pacelties lidojumam...

Atslegas vārdi: mīlestība34035, attiecības38715, dzīve..0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (13)

Alise .. 20. feb 2011. 14:23

tad jau Tu neesi viens...visa daba ir kopā ar Tevi!

savsem k. 19. feb 2011. 21:37

Nuja , esmu zemnieks un viensētā dzīvoju - savā privātā teritorijā ..

Alise .. 19. feb 2011. 13:02

..savsem kuku, kur Tu atrodies...vai kādā izolācijas vietā?

savsem k. 18. feb 2011. 22:25

Man ir vienkāršāk - apkārt nav ne 1000 , ne 100 un pat ne 10 cilvēku , tāpēc varu soļot tālāk un strādāt arī bez burvju vārdiņiem ..

Dzēsts profils 18. feb 2011. 22:17

Sastapt ir tik sākums..... nosargāt, paturēt.... un atbildēt...

Alise .. 18. feb 2011. 22:12

..Andri, dziesma .būtībā,  dvēsele tāpēc jau  dodas ceļojumā, lai sastaptu Mīlestību!.

Dzēsts profils 18. feb 2011. 22:06

Vai dvēseles ceļojums?.... varbūt... MĪLESTĪBA...? :)

Alise .. 18. feb 2011. 21:25

...frēzija lulu, man arī patīk šīs dzejas rindas..paldies Tev!!

Alise .. 18. feb 2011. 21:24

Young, es Tev tiešām novēlu, lai viss Tev sanāk... ..sanāks, savādāk nemaz nevar būt!..paldies par jauko komentāru!!

Frēzija v. 18. feb 2011. 15:39

     .....iespējams, ka kaut kur ar tādām pašām domām klejo radniecīga dvēselīte.........man patika šīs dzejas rindas:

Lāsteka un tu

Raudoša lāsteka, iesprausta jumtam žaketē,
ķer dimanta sauleszaķus un acīs man sviež.
Man gribas smieties, bet tā, lai tas ļoti netraucē
dzimt saulstariem siltiem, ziemai tiesu kas spriež.

Balti mākoņi žāvājas, dienvidū nosvīduši,
zem sniega kāds vizbulis acis ir attaisījis.
Un man gribas meklēt tos vējus, kas pazuduši,
jo liekas, ka tumsas un sala vispār nav bijis.

Raudoša lāsteka, aizmiegot manā plaukstā,
sasaldē pirkstus, bet dvēselē saulīte mirdz.
Lai jau vēl gadās pa reizītei naktis aukstas,
sildīt prot sapņi pēc kādas degošas sirds.

Balti mākoņi, balti sapņi un ilgas,
sauleszaķi un zvirbuļi, pusnakts un tu...
Šodien man pieder viss debessjums, lāsteka zilga,
šodien man gribas, lai tumsas vairs nebūtu.

Raudoša lāsteka, iesprausta jumtam žaketē,
vienu sauleszaķi man iemeta tieši sirdī.
Nevar būt auksti, ja kaut kur, plašajā pasaulē,
esi man tu. Un lāsteka, nebeidz kas sildīt.

/wnk.Laimdota/

Dzēsts profils 18. feb 2011. 15:38

Ja,,,lai cik ari bedigi nebutu to atzit.bet visbiezak ari ta ir....Zinu,ka tas ir...patiesham nav nozimes,ka tev apkart ir tie visi tukstoshu tukstoshi.....ja tu  juties nesaprasts un viens...itka tu dzivotu sava pasaule un visi citi 2 kautkada no tevis noshkjirta pasaule...Ta tachu nav jabut...Pats esmu komunikabls,bet pasham ir ar to zinamas problemas   .....vienkarshi esmu makslinieks,biezi lietas redzu no cita skatupunkta..Uz doto bridi ir ljoti maz tadus pashus sava vide saticis,,,bet,,,piljaju iespeju,ka visdrizak tas ir tikai tapec,ka mani meklejumi tikai ir sakushies,viss labai vel ir tikai prieksha.Viss mums sanaks un viss bus ok!!   

Dzēsts profils 18. feb 2011. 14:30

Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāju, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu.

Autorizācija

Ienākt