Veries naktī ar sirdi uz plaukstas
Ar basām kājām pa ziedu pļavām, kas dīvaini aukstas
Ieskrieties, palēkties un aizlidot
Tavu zemeņsmaidu līdzi paņemot
Ar Zemenēm lūpās kliedzot
Ar vizbulītēm matos ziedot
Es tavos pieskārienos iepīšos
Pie zelta naktīm ar enģeļiem satikšos
Manā naktī es savas dziesmas dziedāšu
Tavā naktī es savas dzejas iesēšu
Es apstāties kaut uz mirkli baidos,
Jo tā var pazaudēt laiku citu vaibsots
Ar zemenēm lūpās kliedzot
Ar vizbulītēm matos ziedot
Es tavos peiskārienos iepīšos
Pie zelta naktīm ar enģeļiem satikšos
Ar acīm es Tevi viegli apskaušu
un Tu pat nejutīsi,ja dienu ar nakti sajaukšu
Ar zili baltām zvaigznēm rokās
Mēs piedzimsim savās laimes domās
Ar zemenēm lūpās kliedzot
Ar vizbulītēm matos ziedot
Es tavos pieskārienos iepīšos
Pie zelta naktīm ar enģeļiem satikšos
Atslegas vārdi: dzeja18356